Daudzi Rīgas suvenīru veikalos ar lielu interesi apskata savdabīgas saliekamas koka rotaļlietas — buriniekus, bites, mušas, sienāžus, un miniatūru Eifeļa torni, bet retais zina, ka šīs interesantās rotaļlietas top pie mums Aizkrauklē, un tās gatavojis SIA “Leto” īpašnieks Juris Cepure.
VIZĪTKARTEVārds, uzvārds: Juris Cepure.Dzimšanas vieta un laiks: Baldone. 1958. gada 23. februāris.Izglītība: vidējā, beidzis Celtniecības tehnikumu. Dzīvesvieta: Aizkraukle.Nodarbošanās: SIA “Leto” īpašnieks.Ģimene: trīs bērni.Horoskopa zīme: Zivs.Vaļasprieks: darbs.
Idejas vienkārši rodas— Kā radās iecere ražot saliekamās koka rotaļlietas?— Viss sākās ar to, ka viens paziņa bija iegādājies lāzermašīnu un tā īsti nezināja ko ar to darīt. Es reiz veikalā biju redzējis Ķīnā ražotus dinozauru modeļus, kuri bija interesanti, bet diezgan neprecīzi un grūti saliekami. Šie modeļi gan nebija veidoti ar lāzeru, bet štancēti. Tā arī radās ideja, ka mēs varētu ražot daudz precīzākus, un acīm tīkamākus modeļus. Uzņēmuma pirmssākumos bijām trīs cilvēki, tagad esam palikuši divatā. — Kāds bija pirmais modelis?— “Špikeris” bija tie paši Ķīnā ražoti modeļi. Pirmo izveidojām mušu, kuru joprojām ir iespējams iegādāties. — Kādu modeli ražot — kur meklējat idejas?— grūti pateikt. Tās vienkārši rodas. Piemēram, pirmā bija ķemme no zivs asakas. Šo pašu asaku izgatavojot no koka, nedaudz pieliekot kaut ko klāt, ir daudz pievilcīgāka, un to var izmantot gan kā suvenīru, gan kā praktisku lietu. Ķemme ir novērtēta godalgām pērn Ventspilī. To par labāko atzina gan profesionālā žūrija, gan apmeklētāji.Ar savu produkciju cenšamies popularizēt arī latviešu folkloru. Uz koka karotēm ir latviešu tautas ticējumi, citos izstrādājumos izmantojam latviešu rakstus. Visgrūtākā — bumba— Kurš no modeļiem pašam liekas interesantākais?— Laikam jau sienāzis, tas arī ieguvis godalgu rotaļlietu konkursā Rīgā. Savukārt visgrūtāk bija izveidot saliekamo koka bumbu, kura veidota kā puzle no koka gabaliņiem. Pieprasītākie ir burinieki, lidmašīnas, sienāzis un taurenis. — Vai bieži piedalāties izstādēs?— Tas nav mūsu pašmērķis, bet dažreiz gadās. Tas vairāk nepieciešams, lai aizsargātu autortiesības. Pašlaik cenšamies iekļūt Eiropas tirgū kas ir gana piņnķerīga process. — Kur var iegādāties jūsu produkciju?— Gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās — Ventspilī, Cēsīs, Rīgā. Tagad esam sākuši tirdzniecību arī Lietuvā. Izmēģinājuma partija nosūtīta uz Zviedriju un Norvēģiju.Koku ieved no kaimiņiem— Vai izmantojat Latvijas izejvielas?— Diemžēl nē. Pie mums tik plānu saplāksni kāds ir nepieciešams, nevar iegādāties. “Latvijas finieris” tādu neražo, viņiem tas nav izdevīgi. Tāpēc esam spiesti materiālus iepirkt Krievijā un Baltkrievijā. Pēc tam Latvijā tos vēl rūpīgi apstrādā un kalibrē, jo mūsu “ķiņķēziņi” nav stiprināti ar līmi, tie ir izjaucami un saliekami, līdz ar to tiem jābūt ļoti precīziem. Šogad esam sākuši ražot divkrāsainus modeļus. — Vai Latvijā ir vēl kāds uzņēmums kur ražo līdzīgu produkciju?— Šāda veida — izjaucamus un saliekamus — koka modeļus un rotaļlietas neražo. Mēs esam vienīgie. Šo biznesu nav viegli sākt. Arī ražošanas iekārta ir diezgan dārga. Un pats proces arī nav tāds — viens, divi, un gatavs. Mazākā neprecizitāte, un modelis ir brāķis. Mums ir vesela kaste ar brāķētām detaļām. Produkts arī nav lēts, jo veikalos to gandrīz par 50 procentiem sadārdzina. Aizkrauklē nopirkt nevar—Vai neesat domājuši atvērt savu veikalu?— Kādreiz bija tāda doma, bija Rīgas universālveikalā “Centrs” bija neliels veikaliņš, bet tur īres maksa bija pārāk augstas. Mūsu produkciju var iegādāties “Valtera un Rapas” grāmatnīcās, suvenīru veikalos.— Un Aizkraukles rajonā?— Diemžēl Aizkraukles rajonā mūsu produkciju nepārdod. Varbūt kādreiz. Tagad “eksportējam” uz Rīgu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem— Kas ir jūsu produkcijas pircēji?— Bērniem tās ir interesantas rotaļlietas. Ir arī pieaugušie, kuriem patīk modeļus salikt un kolekcionēt. Un droši vien arī tūristi, jo šie “ķiņķēziņi” ir arī labs suvenīrs ko pārvest no Latvijas. Pērk arī dāvanām. Domājam arī par produkciju, kas atbilstu dažādu svētku tematikai — Ziemassvētkiem un Līgo dienai. — Vai var arī privāti pasūtīt jūsu izstrādājumus?— Var, bet tas sanāks būs dārgi. Sērijveidā ražotie izstrādājumi noteikti būs lētāki. Uzņēmējs un pasniedzējs— Vai Celtniecības tehnikumā gūtais palīdz darbā?— Jā, darbā noder gan zīmēšana, gan rasēšan. Padomju laikos Mākslas akadēmijā divarpus esmu beidzis divarpus gadu kursus mākslinieciskajā konstruēšanā. Tur gan augstāko izglītību nevarēja iegūt, bet zināšanas tagad var likt lietā. Šis kurss bija paredzēts tiem, kam ir augstākā izglītība — kā papildu profesionālā pilnveide. Varētu teikt, ka šajos kursos mācīja dizainerus, bet toreiz vēl tādu “importa” vārdu nelietoja. Pašlaik mācos Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā par datordizaineru. Šogad vajadzētu beigt. Vienlaikus tur arī strādāju par pasniedzēju. Mācu studentiem gleznošanu, zīmēšanu, fotografēšanas pamatus, krāsu psiholoģiju, interjera projektēšanu, kompozīciju un datorgrafiku. Tas dod iespēju arī pašam pilnveidoties un sekot līdzi jauninājumiem. — Vai savā pamatspecialitātē esat strādājis?— Trīs gadus nostrādāju, bet neko dižu arhitektūrā neesmu paveicis. Vienīgais, ko viens pats esmu projektējis ir transformatora būda… Pārējie darbi bija grupā, bet arī tie nebija nozīmīgi. Patīk paceļot— Kā pašam izdodas atpūsties?— Nu jau vairākus gadus esmu sācis izmantot arī atvaļinājumu un kopā ar ģimeni doties kādā ceļojumā. Esam apbraukājuši Somiju, Zviedriju. Esmu bijis Ungārijā, Čehijā, Slovākijā. Pagājušā gadā bijām Itālijā un Francijā. Šogad jau pasūtītas biļetes un dosimies uz Horvātiju. Tagad tikai jākrāj nauda.
Dace Vītola, SIA “Skrīveru saldumi” mārketinga speciāliste,— Juris ir ļoti radoša personība ar savdabīgu un interesantu skatījumu uz lietām. Mēŗktiecīgs un interesants cilvēks. Saprotošs un patiess.
