Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojums izveidot komisiju, kas aizstāvētu Krieviju pret vēstures “viltojumiem”, ir atgriešanās padomju laikos, kad netika ciesta citāda domāšana, trešdien raksta Krievijas mediji.
Mediji kritizē komisijas izveidi, un biznesa laikraksts “Vedomosti” norāda, ka tas piespiedīs politizēt diskusijas.
28 locekļu vēstures vērtēšanas komisijā, ko vada Medvedeva administrācijas vadītājs Sergejs Nariškins, iekļauti Kremli atbalstoši likumdevēji un polittehnologi, kā arī bruņoto spēku un Federālā drošības dienesta (FDD) amatpersonas.
“Komisijā ir tikai trīs vēsturnieki, un pat tie nav atzīti profesionāļu vidū,” laikrakstam “Kommersant” teicis pazīstamais vēsturnieks Rojs Medvedevs. “Baidos, ka komisija tiks izmantota raganu medībām un rēķinu kārtošanai,” savā laikraksta komentārā piebilst kara vēsturnieks Aleksejs Isajevs.
Krievijas mediji norāda, ka tas ir mēģinājums nepieļaut Krievijas padomju pagātnes kritiku. “Ja mēs atgriežamies tajos laikos, cerības uz Medvedevu kā liberāli, kura vārdā komisija tiek dibināta, ir diezgan nepamatotas,” Maskavas Kārnegī centra analītiķis Aleksejs Malašenko teica laikrakstam “Ņezavisimaja gazeta”.
Krievija uztver savu lomu karā kā varonīgu un ārpus jebkādiem pārmetumiem stāvošu, ņemot vērā padomju karaspēka milzīgos dzīvā spēka zaudējumus, atsitot nacistiskās Vācijas uzbrukumu.
Pēdējos gados kara laika pretpadomju pretošanās kustību slavēšana Ukrainā un Baltijas valstīs izraisījusi sašutumu Kremlī, kas apgalvo, ka pretošanās kustību kaujinieki esot sadarbojušies ar fašistisko Vāciju.
Šā mēneša sākumā Medvedevs kritizēja “ļaunos un agresīvos” mēģinājumus apšaubīt krievu tautas “varoņdarbu” kara laikā.
Valdība arī ierosinājusi pretrunīgi vērtētu likumprojektu, kas atzītu par kriminālnoziegumu, kas sodāms ar ieslodzījumu cietumā līdz trim gadiem, “nacisma reabilitāciju”, noliedzot Padomju Savienības lomu uzvarā pār Vāciju.
Tomēr “Vedomosti” brīdina, ka “uzvaras kulta” nostiprināšana ap padomju karaspēka uzvaru pār Ādolfa Hitlera spēkiem var būt bīstama.
“Dauzi pagātnes autoritārie un totalitārie režīmi tika būvēti uz līdzīgām “sociālām reliģijām”,” norāda laikraksts.
