Pagājušā gada trijos mēnešos Bauskas rajona Ceraukstes pagasta iedzīvotājs 1972. gadā dzimušais Ivars Grantiņš zvēriski nogalināja savu 29 gadus veco sievu, 18 gadu vecu jaunieti un 11 gadu veco meitu, likdams lietā cūku kaušanas prasmes. Skan nežēlīgi, tomēr tiesas sēdē sprieduma lasīšanas laikā klātesošajiem tika atklātas nianses, kā apsūdzētais slepkavībās rīkojies ar nazi…
Nodarījumus policija gan atklāja apgrieztā secībā — vispirms sabiedrība uzzināja par nepilngadīgās meitas nāvi un tikai pēc tam par abu sieviešu pazušanu. Klāt arī ”lietas krusttēvs” Vairāk nekā divdesmit žurnālistu, operatoru un fotogrāfu ar filmēšanas kamerām un fotoaparātiem pie Zemgales apgabaltiesas ēkas Aizkrauklē pirmdien gaidīja atvedam slepkavu Ivaru Grantiņu. Viņu vidū bija arī raidījuma ”Degpunktā” vadītājs Kārlis Seržants, kurš sevi uzskata vai par Grantiņa ”lietas krusttēvu”, jo, pateicoties tieši šim raidījumam, ēterā izskanēja telefonintervija ar slepkavu vēl tad, kad viņš pēc savas meitas nogalināšanas brīvi staigāja pa Latvijas ceļiem, ēzdams desu. Vēl pirms tiesnešu ienākšanas fotoaparātu klikšķi skanēja nepārtraukti, un restoto būri aplenca arī filmētāji — nez, vai atļaus fiksēt sēdes gaitu. Tiesnesis neatļāva, jo skaņu un attēlu ierakstus nevēlējās ne apsūdzētais, ne viņa advokāts, ne arī cietušie. Tomēr tiesas sēdi klausīties mediju pārstāvji drīkstēja. Dažu stundu laikā lieta bija iztiesāta, jo I. Grantiņš atzina savu vainu visos viņam inkriminētajos noziegumos, tādēļ pierādījumu pārbaudi nevajadzēja veikt. Bez patiesas nožēlas un vainas izjūtas Sēžot tiesas zāles restotajā būrī, apsūdzētais nemaz tik varens neizskatījās — itin bieži nolieca galvu un to apķēra ar abām rokām, runāja klusu, taču no viņa mutes ne patiesas nožēlas, ne piedošanas lūgumi neizskanēja. Varbūt tādēļ, ka patiesas nožēlas un vainas izjūtas nemaz nav. Prokurore Elita Dreiblathena medijiem intervijā sacīja, ka veikta kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze un I. Grantiņš ir atzīts par pieskaitāmu, tātad viņš saprot, ko dara, taču eksperti viņa patiesu nožēlu un vainas izjūtu nav konstatējuši. Tālruni par piemiņuCietušais Ivars Lomakins pastāstīja, ka Inga Lomakina bijusi viņa sieva, taču laulību neesot šķīruši, lai gan abi kopā nav dzīvojuši apmēram pēdējos desmit gadu. Viņš ļoti vēlējās saņemt Ingas mobilo tālruni kā pēdējo piemiņu no sievas, kā arī morālo kompensāciju abiem bērniem, taču to visu, izrādās, vajadzēja pieprasīt līdz tiesas sēdei. Ir gan vēl iespēja tiesā vērsties civiltiesiskā kārtā. Sadedzina krāsnīInga Lomakina kādu laiku dzīvoja kopā arī ar Ivaru Grantiņu. Tuvinieki atzinuši, ka I. Grantiņa dzīvē Ingai bijusi liela nozīme — viņš viņu esot klausījis. Abiem gan paticis lietot grādīgos dzērienus. Taču kādu dienu Inga paziņojusi, ka no cietumnieka vēlas šķirties un kopā vairs nedzīvošot. I. Grantiņš bija jau vairākas reizes sodīts — gan par iesišanu savai mātei pa galvu ar cirvja plakano galu strīda laikā, gan kādas sievietes izvarošanu. I. Grantiņš, atriebības vadīts, civilsievu Ingu nožņaudza pagājušajā gadā naktī uz 29. jūniju dzīvoklī Bauskā. Ingas nepilngadīgie bērni bija dzīvoklī, bet aizmiguši. Mirušās apģērbu, pasi un izmantotās somas I. Grantiņš sadedzināja krāsnī, un kaimiņi toreiz brīnījušies, kādēļ gan viņš vasaras laikā tik ļoti kurina krāsni. Nogalinātās brālis saņēma īsziņu, ka Inga devusies peļņā uz ārzemēm — rakstītājs bija I. Grantiņš, izmantojot sievietes tālruņa SIM karti un ziņu sūtot viņas vārdā. Arī bērniem un citiem cilvēkiem Grantiņš stāstīja par Ingas pēkšņo aizbraukšanu. Mirušās bankas karti I. Grantiņš atdeva Ingas meitai, jo viņa zinājusi tās kodu. Nespēj sasniegt erekciju un sadusmojas 19. jūlijā I. Grantiņš dzēra kādā kompānijā, kurā bija arī viņam līdz tam nepazīstama meitene — 18 gadu vecā Jana Ribinska. Kad jauniete devusies prom, viņš viņu pa ceļam panācis nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi. Viņš jaunieti nodūra.I. Grantiņš paņēma J. Ribinskas pasi un izrāva lapu ar fotogrāfiju, personas kodu un citiem datiem. Līķi atstāja mežā un devās mājās izgulēties.Nākamajā dienā I. Grantiņš no pēcpusdienas līdz vakaram lietoja alkoholu, pēc tam aizgāja uz mežu līdz vietai, kur bija atstājis nogalinātās jaunietes līķi, ar līdzpaņemto nazi to sadalīja un apraka vairākās vietās. Gan Ingas Lomakinas, gan Janas Ribinskas līķi policija atrada 2008. gada 17. septembrī. Nogalina meituPagājušā gada 27. augusta naktī liktenīgā stunda pienāca Ingas Lomakinas un Ivara Grantiņa meitai — 11 gadu vecajai Dainai. Pēc televīzijas pārraides noskatīšanās I. Grantiņš, būdams alkohola reibumā, apgūlās blakus meitenītei nolūkā seksuāli uzbudināties, bet viņa pamodās. Vēlāk viņš meitu nolēma noslepkavot — paņēma virtuves nazi, iekāpa gultā un vismaz divas reizes pārgrieza rīkli. Kopā viņš izdarīja septiņus griezienus. No trokšņiem pamodās I. Grantiņa māte un Dainas vecmāmiņa Ausma Timpare, sākumā viņa mēģināja meiteni uzmodināt. Sapratusi, kurš paveicis slepkavību, aizskrēja uz tuvējo kaimiņmāju, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju, bet I. Grantiņš tajā laikā aizbēga no mājām. Policija viņu aizturēja pēc divām dienām. Upurim rokas kabatās I. Grantiņš apsūdzēts arī senā nodarījumā — 1988. gada nogalē viņš autobusa pieturā no mugurpuses piegāja klāt savai paziņai, kādai meitenei, kura bija salikusi rokas kabatās, nogrūda viņu zemē un žņaudza. Tomēr šo slepkavības mēģinājumu iztraucēja kaimiņu bērni, kuri tuvojās pieturai. I. Grantiņš palaida upuri vaļā un turpināja gaidīt autobusu, bet cietusī par notikušo policijai tūlīt neziņoja, jo baidījās Grantiņa atriebības. Advokāts lūdz 20 gadu cietumā Prokurore Elita Dreiblathena pieprasīja bargāko sodu — mūža ieslodzījumu. Advokāts Juris Zēģele sacīja, ka grūti rast racionālu attieksmi aizstāvībai, tomēr lai klātesošie saprotot, ka viņa profesionālais pienākums ir aizstāvēt apsūdzēto un ka advokātu nekad nevar identificēt ar aizstāvamo: ”Esmu šo pienākumu spiests pildīt.” Advokāts uzsvēra, ka apsūdzētais ir ne tikai atzinis savu vainu, bet arī vaļsirdīgi sniedzis atklātas un patiesas liecības, sekmējot patiesības noskaidrošanu un izmeklēšanu, un sodam jābūt tādam, lai atstātu kaut niecīgāko cerību laboties, taču, izciešot mūža ieslodzījumu, cilvēks pārvēršas par dzīvnieku. J. Zēģele lūdza piemērot 20 gadu ieslodzījumu. ”Lūdzu klātesošos to neuztvert kā Grantiņa attaisnošanu, bet kā lūgumu,” viņš sacīja. Uzbrukšot visām sievietēm Prokurore E. Dreiblathena uzskata, ka apsūdzētā atzīšanās nav mīkstinošs apstāklis, un prasīja piemērot mūža ieslodzījumu. I. Grantiņš esot sacījis, ka, no cietuma izkļuvis brīvībā, uzbrukšot visām sievietēm. Pēc Valsts probācijas dienesta atzinuma, I. Grantiņam ir nosliece izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus un, tā kā vainas apziņu un nožēlu viņš neizjūt, savu atriebības kāri viņš varētu arī īstenot. ”Tu vairs neesi mans dēls!””Tu, Ivar, vēstules man neraksti, tu vairs neesi mans dēls, tu esi tukša vieta! Tu man atņēmi pašu dārgāko — mazmeitiņu! Kas tas par dēlu, kas slepkavo nevainīgas meitenes!” tiesā sacīja viņa māte Ausma Timpare. ”Pats pieteicos policijā””Es varēju būt ārzemēs, bet pats piezvanīju un pieteicos policijā, pateicu, kur esmu. Jau no sākuma savu vainu nenoliedzu, pilnībā atzinu un nožēloju. Mūža ieslodzījums nav tas labākais variants, es labāk pieprasu sev nāvessodu!” savā pēdējā vārdā sacīja I. Grantiņš. ”Man liekas, ka viņam vairāk ir sevis žēl,” nevēlēšanos izciest pieprasīto sodu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem skaidroja prokurore. Dzimumtieksme — galvenais dzinulisUz jautājumu par slepkavību motīviem prokurore atzīst, ka sākotnējs motīvs ir dzimumtieksmes apmierināšana un I. Grantiņš rīkojies ļoti mērķtiecīgi. Lai slēptu izdarītos noziegumus, viņš sieviešu līķus apracis mežā. Kas to lai zina, ko vainīgais būtu iesācis ar savas meitas mirstīgajām atliekām, ja viņš būtu bijis viens… Apsūdzētais esot sacījis, ka skaidrā neko tādu neko nebūtu darījis, alkohola ietekme viņa noziedzīgo rīcību ir sekmējusi. Taču alkohols dzimumtieksmes apmierināšanu ir nevis veicinājis, bet traucējis. SpriedumsZemgales apgabaltiesa nolēma piespriest mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trijiem gadiem. Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma teksta, kas būs 1. jūnijā. Kā rodas slepkavas?Kā I. Grantiņš kļuva par noziedznieku? Taču 70 gadu vecā māte to nezina, jo uzskata, ka dēls kādreiz saņēmis daudz mīļuma un sirsnības un viņa esot mācījusi visu to labāko…. Iespējams, Ivars kaut ko pārmantojis no sava tēva, kurš kādreiz esot daudz dzēris un sēdējis cietumā par zagšanu un kaušanos. Māte ar tēvu šī iemesla dēļ kopā nedzīvo kopš zēna mazotnes. Skolā Ivaru spēcīgākie klasesbiedri apcēluši, bet pusaudža vecumā Ivars pieķerts no veļas auklas zogam sieviešu apģērbu, kuru ieracis zemē, bet kāda meitene reiz atteikusi draudzību, un viņš viņai uzbrucis, nogāžot zemē, žņaudzot un iedurot mugurā nazi, bet nožēlu un vainu pēc tam neesot izjutis…Uzbrukumi sievietēm sākušies jau jaunībā, padsmitnieka gados, nežēlīgi turpinājušies, bet tagad, cerams, beigušies uz visiem laikiem.
