Svarīgākais notikums skolā pagājušajā nedēļā bija ieskaite 3. klases skolēniem, arī man bija jāvērtē mutvārdu daļa. Manuprāt, 3. klases skolēniem tas ir pārāk liels pārbaudījums. Ieskaites vērtējums ietekmē semestra un gada atzīmi. 3. un 6. klasi beidzot, pārbaudes darbs latviešu valodā, matemātikā un dabas zinībās. Oficiālu rezultātu vēl nav, taču šķiet, visi skolēni ieguvuši sekmīgu vērtējumu, un par to ir gandarījums. Strādāt ar bērniem ir aizvien grūtāk, jo vecāki ir aizņemti darbā, līdz ar to bērniem laika paliek mazāk un bērni ir stresaināki. Ceru, ka rudenī situācija uzlabosies.
Sāpīgs jautājums ir mācību iestāžu nākotne. Valsts slēdz vairākas arodskolas, mazās lauku skoliņas. Vistiešāk mūs skar Odzienas pamatskolas liktenis. Es uzskatu, ka vismaz pirmajām sešām klasēm vajadzētu palikt, jo pašreizējā situācija laukos ir neapskaužama. Ir bērni, kuriem uz skolu jāmēro pat 10 kilometru, sabiedriskais transports nekursē, skolas autobusu nav, un, ja vecākiem nav automašīnas, kā lai bērns tiek uz skolu? Ja nav iespējas bērnu izvadāt uz skolu, tad jāmaina dzīvesvieta. Mācību maksa augstskolās ir ļoti augsta un tikai retais to varēs atļauties. Ne visi ir tik drosmīgi, lai ņemtu kredītu. Paņemt jau var, bet tas taču ir jāatdod. Nejūt, ka Latvijā cilvēki ir kādam vajadzīgi. Labi, ja ir ģimene, kur šo izjūtu gūt.
Uztrauc tas, kas sagaida skolotājus nākamajā mācību gadā, kas būs ar algām. It kā jau skolotājiem algas tagad nav samazinātas, bet ir samazināts stundu skaits, pagarinātās grupas, fakultatīvās stundas, mazāk maksā par klases audzināšanu. Šobrīd apzināti attālinos no preses, radio, televīzijas, visiem masu medijiem, jo tie rada pesimismu. Tomēr uz to visu skatos Skārletas O’ Hāras acīm – par to es domāšu rīt.
Dzīvoju ārpus pilsētas, tāpēc piemājas dārziņā audzēju dārzeņus. Visas pavasara brīvdienas pavadīju mazdārziņā, dārza darbos palīdzēju arī vecākiem. Šogad stādu un sēju pēc Mēness kalendāra ieteikumiem, redzēsim, vai tas tiešām ir efektīvi. Lai gan mans vectēvs mēdza teikt – es sēju zemē, nevis mēnesī. Tomēr ir ticējumi, kas piepildās, kaut vai tas, ka stādot kartupeļus debesīs jābūt gubu mākoņus, tad būs laba raža. Galvenais — katra sēkliņa jāiesēj ar mīlestību, tad arī izaugs.
Valdība pagājušajā nedēļā nolēma, ka “māmiņalgu” griesti būs 500 lati, savukārt strādājošajiem vecākiem par 20% jāsamazina pabalsts. “Māmiņu algas” noteikti nedrīkst samazināt, jo demogrāfiskā situācija Latvijā ir bēdīga, bērnu dzimst arvien mazāk. Ir jaunas ģimenes, kurās vēl nav bērnu un kurās tieši finansiālās situācijas dēļ bērnu “nevar atļauties”. Tad jau mums vispār nav nākotnes. Ir cerība, ka krīze pāries, bet ja nedzims bērni, tad gan… nezinu, kas Latvijā notiks.
Vēlēt eju ikreiz, tā ir atbildība, kas jāuzņemas katram pilsonim. Lai arī mana ietekme ir kā smilšu grauds jūrā, apzinos, ka esmu izteikusi savu attieksmi. Savu izvēli vēl neesmu izdarījusi, nezinu par kuru partiju balsošu. Vēl ir laiks un iespēja apsvērt negatīvo un pozitīvo. Šobrīd mani ļoti nepatīk portālā www.satbuargs.lv lasāmie komentāri, pie rakstiem par sarakstiem. Sākumā es domāju, ka tā ir tikai par Pļaviņu sarakstiem, bet tad secināju, ka visiem. Vai šie komentāri tādi būtu, ja būtu jāraksta savs vārds un uzvārds? Ja esi tik varens, tad paraksties ar savu īsto vārdu un uzvārdu!
Sestdien Rīgā notika seksuālo minoritāšu gājiens, Rīgas dome to bija aizliegusi, tomēr tiesa aizliegumu atcēla. Patiesībā tas ir cilvēku guļamistabas jautājums un man nav svarīgi, ko cilvēki dara savās guļamistabās, tāpēc šis jautājums manī nekādas pārdomas neraisa. Ja kāds vēlas atvērt savas guļamistabas durvis — lai tā dara, bet es pa tā iekšā neskatīšos.
Pagājušajā nedēļā bija “Eirovīzijas” starptautiskais dziesmu konkurss, vienmēr noskatos. Šogad visas dziesmas likās vienveidīgas. No iepriekšējiem gadiem atmiņā palikusi “Prāta vētra”, Marija Naumova, arī “Pirāti” bija spilgti un atraktīvi. Cilvēki, kuri nav mūziķi, tomēr labi sevi parādīja, apsveicama ir uzdrīkstēšanās. Lai arī “Eirovīzijā” netrūkst politisko intrigu zemūdens akmeņu, es tādēļ neiespringstu un izbaudu krāšņos šovus. Dziemžēl mūsu šīgada pārstāvim Intaram Busulim nepaveicās, gan nākamais gads būs veiksmīgāks.
Nedēļas nogali pavadīju iekopjot mājas apkārtni, lai būtu prieks pašiem, vieta, kur atgūt spēku un enerģiju pēc darba nedēļas.
