“Tas izskatās maķenīt dīvaini,” teic politologs Ivars Ījabs, komentējot medijiem izsūtīto preses relīzi, kurā izmaiņas sociālo pabalstu jomā pārtulkotas krievu valodā.
Trešdien ar dažu stundu starpību masu mediji saņēma divas preses relīzes par vienu un to pašu tēmu — Labklājības ministrijas skaidrojumu par 1. jūlijā gaidāmajām izmaiņām sociālo pabalstu jautājumā. Vienīgā atšķirība — vēlāk sūtītā relīze bija krievu valodā.Jādomā par sekāmLabklājības ministrijas Komunikācijas daļas vadītāja Ilona Jurševska skaidro, ka bijis vieglāk uzrakstīt ziņojumu krievu valodā nekā pēc tam cīnīties ar sekām, kad krievu valodā rakstošo Latvijas mediju interpretētās sociālās jomas ziņas pārpratuši iedzīvotāji. Šis esot precedents — jūtīga tēma, svarīgas izmaiņas.“Labklājības ministrijai visu laiku ir jautājumi par sensitīvām tēmām. Kāpēc iepriekš viņi nav tā darījuši? Ja tā būtu kaut kāda tiešā komunikācija ar iedzīvotāju, tas vēl būtu saprotams. Bet šis izskatās tiešām dīvaini. Šīs jomas vadītājam jādomā par sekām — ka to politiskā līmenī var pacelt, piemēram, “tēvzemieši”, ” spriež I. Ījabs. Labklājības nozari vada Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis.Problēmu nav bijisVeselības ministrijas Komunikāciju departamenta vadītāja Evita Bune atzīst, ka preses relīzes krievu valodā nekad netiek gatavotas. “Mūsu vadības nostāja ir tāda, ka Latvijā jārunā latviski,” saka E. Bune. Viņa atzīstas, ka dažreiz krievvalodīgo mediju pārstāvji telefoniski vai rakstiski lūdz papildu kādu nianšu skaidrojumus, un privātā sarunā “mēs nākam pretī”.Mums nav tādu resursu, lai tulkotu relīzes — saka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa. Taču viņa pieļauj, ka publicitāte būtu lielāka un mērķauditorija sasniegta efektīvāk, ja preses relīzes tiktu tulkotas krievu valodā. “Pagaidām nekādu problēmu nav bijis,” apstiprina J. Plūmiņa.
