Vairāki lasītāji gan pa tālruni, gan ienākot redakcijā pauž sašutumu par zāļu izplatītāju nekorekto rīcību. Viņi pie ģimenes ārstiem un speciālistiem ierodas laikā, kad notiek pacientu pieņemšana un kavē ārstu darbu.
Aizkraukliete Kristīne ar meitiņu Aizkraukles poliklīnikā gaidījusi rindā pie ārstes, kad kāda kundze, pavēstot, ka viņai dakterei jāpasakot tikai daži vārdi, bez rindas iegājusi kabinetā.— Par laimi, viņa tur bija tikai desmit minūšu, bet pēc laiciņa mēs, rindā gaidošie, sapratām, ka kundze ir farmācijas firmas pārstāve. Pacienti kļuva nemierīgi, jo pāris cilvēkiem bija jāsteidzas uz autobusu, citiem — uz darbu. Viņi numuriņu bija pieteikuši laikus, lai pie ārstes tiktu savā pusdienas pārtraukumā. Vai tiešām zāļu reklamētājiem nevajadzētu ievērot pieklājību un netraucēt ārstus, ja redz, ka ir pieņemšanas laiks un savu kārtu rindā gaida slimnieki? — jautā Kristīne.Arī Māras kundzei no Kokneses tāpat gadījies, kad viņa atbraukusi pie savas ārstes. Viņai un vēl vairākiem pacientiem nācies gaidīt gandrīz stundu. Rindā gaidošajiem par tādu kavējumu neatvainojies ne zāļu izplatītājs, ne ārste.Vai tiešām farmācijas firmu pārstāvji var nākt un iet, kad vēlas? Jautāju SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes loceklei ārstei Marijai Avotiņai.— Firmu pārstāvjiem jauno zāļu reklamēšanai ir dota prezentācijas iespēja ārstu konferencēs, kas regulāri notiek. Viņi to arī dara, taču poliklīnikas ārstiem valde nevar aizliegt pieņemt šos cilvēkus darba laikā. Cik ātri tas notiek un vai rindā gaidošie par to ir informēti, tas ir ārstu ziņā. Protams, labāk būtu, ja netiktu traucēta pacientu pieņemšana, — atzīst Avotiņas kundze. Kā tad rīkojas ārsti? Sazinājos ar Aizkraukles ģimenes ārsti Olgu Tomaševsku.— Manā prakses vietā zāļu izplatītāji bez rindas nenāk. Viņiem ir jāpiesakās pa tālruni, un tad es norādu laiku, kad viņi var ierasties. Tas ir tikai tad, kad nenotiek pacientu pieņemšana. Ja kāds norādītajā laikā neierodas, gaida, kamēr vairs nav neviena slimnieka, — saka Olga Tomaševska.No viņas vajadzētu mācīties tiem ārstiem, kuri zāļu izplatītājus pieņem, nepadomājot par pacientiem, un arī zāļu reklamētājiem vajadzētu ievērot pieklājību un cienīt slimos cilvēkus. Daļai ārstu ar farmācijas firmu pārstāvjiem izveidojušies ļoti cieši kontakti, kurus nostiprina, aicinot ārstus tālos bezmaksas ārzemju braucienos. Tomēr tas nedrīkst būt iemesls, lai prioritāri pieņemtu Rīgas kungus un dāmas, nevis vietējos pacientus.
