Valstij piederošais Latvijas pasts lūdzis “Parex bankai” uz gadu atlikt 21 miljona eiro (14,7 miljonu latu) kredīta atdošanu, ko aizņēmās pērn bankrota novēršanai, šodien raksta “Diena”. Pasta pagaidu vadība atzīst, ka tā finanšu situācija arvien ir nestabila.
“Pastam ir diezgan nopietna situācija, un ir virkne darbību, ko var nākties veikt, piemēram, pārskatīt funkcijas vai celt tarifus,” uz jautājumu, vai pastam arvien draud maksātnespēja, atbildēja ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).Pastam šomēnes jāatdod divi kredīti – trīs miljoni eiro (2,1 miljons latu) “Latvijas krājbankai” un 21 miljons eiro “Parex”. Uzņēmuma pagaidu vadītājs Raitis Avots “Dienai” sacīja, ka “Latvijas Krājbankai” kredīts tiks atdots, visticamāk, šim nolūkam atverot kredītlīniju. “Parex” kredītu pasts lūgšot pagarināt uz gadu. Vienošanos plānots panākt piektdien, 8.maijā. Banka neesot izvirzījusi prasības pēc papildu nodrošinājuma vai valsts garantijām. Pasts pagaidām nenosauc, kāda būs kredīta procentu likme.
Tas nozīmē, ka iespaidīgais pasta parādu apjoms – 24 miljoni eiro (16,8 miljoni latu) plus procenti – būtībā nemainās, atzīmē laikraksts.
“Parex” kredīta nosacījumi paredzēja, ka to var pagarināt uz 10 gadiem un palielināt līdz 36 miljoniem, bet šī iespēja acīmredzot netiks izmantota. Kredītu “Parex bankā” pasts iepriekšējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā ieguva savdabīgā formā – tā piešķiršana sakrita ar laiku, kurā vairāki Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumi noguldīja bankā iespaidīgus depozītus.
Sarunām tuvi avoti “Dienai” norādīja, ka pirms sarunu beigšanas sarunas banka vēlas apliecinājumu par valsts atbalstu uzņēmumam gadījumā, ja tas nonāk finanšu grūtībās, un plānu pozitīvai finanšu plūsmai.Avots atzina, ka uzņēmumam tuvākajos mēnešos jāpalielina pamatkapitāls, “lai novērstu likviditātes risku”. Likviditātes risks nozīmē, ka uzņēmumam var aptrūkties naudas, lai norēķinātos par aktuālajām vajadzībām. Ja tas notiek, maksātnespēja ir reāls scenārijs.
“Mēs esam daudz darījuši – optimizējuši pasta tīklu, mainījuši cenas, bet likviditātes risks joprojām pastāv. Pašreiz situācija ir apmierinoša, bet ar mūsu saistībām un izmaiņām kontos risks ir liels, ja nepalielina pamatkapitālu,” teica Avots.
Tāpēc atkal aktualizēts jautājums par nekustamo īpašumu – SM piederošu vērtīgu namu – ieguldīšanu pastā. Gerhards apliecināja, ka naudas nav, un ticamākais risinājums ir mazāk vērtīgo zemes gabalu un ēkas Brīvības ielā 58 ieguldīšana, atsakoties no nodoma ieguldīt “Lattelecom” izīrēto ēku Vaļņu ielā 30.
Kad plānu virzīja Šlesers, izskanēja bažas, ka valsts var zaudēt kontroli pār vērtīgajām ēkām un tās var tikt pārdotas savējiem par neatbilstoši zemām cenām sliktās nekustamo īpašumu tirgus situācijas dēļ.
