”Es nezināju, ka man ir dēls!” sacīja 39 gadus vecs vīrietis, kad tiesā izskatīja krimināllietu par 1485 latu piedziņu valsts labā — tik lielu summu Uzturlīdzekļu garantiju fonds ir samaksājis viņa sievai par bērna uzturu.
Kā gan varēja gadīties, ka vīrietis neko nezina par 12 gadu veco dēlu? Tiesai viņš skaidroja, ka pēdējo reizi pie sievas uz Daugavpili braucis pirms 17 gadiem. ”Tikai pagājušā gada vasarā uzzināju, ka man ir dēls un ka piedzīti uzturlīdzekļi!” viņš sacīja. Uzturlīdzekļus piedzīt nolēmusi Daugavpils rajona tiesa. Saskaņā ar likumu bērna uzturam piešķiramā minimālā summa ir 30 procentu apmērā no minimālās algas valstī — 2007. gadā Uzturlīdzekļu garantiju fonds vīrieša bērna uzturam maksājis 27 latus mēnesī, pēc tam –—36, vēl pēc kāda laika –—48, bet šogad — jau 54 latus mēnesī. Pāris kopā nedzīvo jau 21 gadu, lai gan laulība nav šķirta ”Es dzīvoju Rīgā, bet sieva — Daugavpilī,” teica vīrietis.Tā kā laulība nav šķirta, pēc tiesas skaidrojuma, juridiski zēns ir viņa dēls un viņam ir jāmaksā uzturlīdzekļi līdz bērna 18 gadu vecumam. Vīrietis var vērsties tiesā sievas dzīvesvietā Daugavpilī un apstrīdēt bērna paternitāti, ir jāveic ekspertīze, lai noskaidrotu, vai zēns ir vai nav viņa dēls. Ja izrādīsies, ka puika nav viņa dēls, piedzenamā summa nebūs viņa parāds. Uz prokurora jautājumu, kādēļ gan vīrietis bērna paternitāti nav apstrīdējis jau pagājušā gada vasarā, kad uzzinājis par dēlu, skanēja atbilde, ka viņš nezina sievas adresi. Arī pašam šobrīd nav deklarētas dzīvesvietas, jo no pēdējās kādā Aizkraukles rajona pagastā viņš izdeklarēts. Vīrietim nav arī tik daudz naudas, lai samaksātu advokātam par prasības pieteikuma uzrakstīšanu, lai aizbrauktu uz Daugavpili un lai samaksātu tiesas nodevu, jo pašreiz ir bez darba. Tomēr vīrietis pauda apņēmību: ”Es obligāti sniegšu prasību tiesā!”. Aizkraukles rajona tiesa krimināllietas izskatīšanu atlika līdz jūnijam — līdz tam vīrietim ir jātiek skaidrībā, vai zēns ir vai nav viņa dēls.
