Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai devis atkāpes un piekritis, ka šā gada valsts budžetu kopā ar pašvaldību budžetiem valdība var veidot ar 7% deficītu. Šāds deficīts līdzvērtīgs gandrīz miljardam latu, šodien ziņo laikraksts “Diena”.
Kā laikrakstam “Diena” apstiprināja finanšu ministrs Einars Repše (JL), valsts budžeta deficīts var veidot 6% no iekšzemes kopprodukta, savukārt kopējais visu pašvaldību budžetu deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta.Pēc Repšes teiktā, vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu nozīmē strukturālo reformu realizēšanu, stingru budžeta tēriņu samazināšanu. Repše arī atzina, ka šodien speciāli budžeta grozījumu izskatīšanai sasauktajā valdības ārkārtas sēdē Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā piedāvās budžeta izdevumu mērķa griestus, kuros būs jāiekļaujas, gatavojot grozījumus.
Ministriem tikšot dota vēl aptuveni nedēļa, lai sagatavotu grozījumu priekšlikumus, kas iekļaujas noteiktajos izdevumu griestos. No ministra sacītā izrietēja, ka kopumā budžeta grozījumu sagatavošana varētu aizņemt vēl pāris nedēļu. To iesniegšana Saeimā plānota maija beigās.
Kā ziņots, šodien plkst.11 sāksies valdības ārkārtas sēde, kurā plānotas diskusijas par šā gada valsts budžeta grozījumiem un īpašu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram Einaram Repšem (JL).
Valdības darba kārtībā iekļauti vairāki jautājumi – labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņojums par bezdarbnieku pabalsta sistēmas optimizēšanu, finanšu ministra jautājums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””, veselības ministra Ivara Eglīša (TP) virzītais Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas projekts, kā arī Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.-2011.gadā.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā, ministrijas speciālisti ir tikušies ar visu nozaru ministriju pārstāvjiem un pārrunājuši ministriju iesniegtos izdevumu samazinājumu priekšlikumus un piedāvājumus par strukturālajām reformām.
Šodien valdības sēdē varētu tikt diskutēts par ministriju piedāvātajām reformām, kuru īstenošana var radīt būtisku sociālo ietekmi. Tāpat varētu tikt spriests par to, kuri budžeta izdevumi atzīstami par samazinājumam nepakļaujamiem.
Dienas kārtībā būs arī jautājums par finanšu ministra pilnvaru paplašināšanu. Valdība lems par grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību, ar tiem finanšu ministram paredzēts piešķirt papildu pilnvaras gadījumos, kad novērojams būtisks valsts budžeta likumā prognozēto ieņēmumu kritums vai straujš budžeta deficīta pieaugums.
Labklājības ministrija (LM) rosinās ar 1.jūliju ieviest izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā, paredzot, ka visi bezdarbnieki pabalstu saņems deviņus mēnešus, taču atšķirsies izmaksātā pabalsta apmērs.
Atgriežoties pie 2007.gada normām, pabalstu ikvienam bezdarbniekam maksās šādā kārtībā: pirmos trīs mēnešus pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, nākamos trīs mēnešus 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet pēdējos trīs mēnešus – 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.
Veselības ministrijas (VM) padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas plāns paredz, ka veselības aprūpes sistēmas reorganizācijas rezultātā VM pakļautībā paliks četras iestādes un tiks atbrīvoti 327 strādājošie.
Tiks izveidotas Veselības inspekcija, Zāļu valsts iestāde, Veselības ekonomikas iestāde un Sabiedrības veselības iestāde. Daļu aģentūru plānots reorganizēt, izveidojot valsts SIA Latvijas Infektoloģijas centra, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras, Sporta medicīnas valsts aģentūras gadījumā.
Turklāt, veicot veselības aprūpes sistēmas reformu, līdz 2011.gadam VM rosina līdzšinējo 59 slimnīcu vietā atstāt 24 slimnīcas, slimnīcās samazinot gultu skaitu, kā arī ieviest vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un sakārtot primārās veselības aprūpi.
Kā ziņots, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu būt nedaudz zem 2007.gadā sasniegtā līmeņa, liecina aģentūras LETA aprēķini, vērtējot Finanšu ministrijas (FM) aktuālās makroekonomikas prognozes, kas tiks ņemtas par pamatu šā gada valsts budžeta grozījumu izstrādē.
FM sagatavotie galvenie makroekonomiskie rādītāji liecina, ka Latvijas IKP šogad tiek prognozēts 14,14 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumam – 2008.gadā IKP bija 16,24 miljardi latu, 2007.gadā – 14,78 miljardi latu, bet 2006.gadā – 11,17 miljardi latu.
IKP samazinājums faktiskajās cenās prognozēts 12,9%, bet salīdzināmajās cenās – 12% apmērā. IKP deflators (gads pret gadu) tiek prognozēts mīnus 1%.
Inflācija, rēķinot gadu pret gadu, tiek prognozēta 3,3% apmērā, bet, rēķinot decembri pret decembri, tiek prognozēta deflācija mīnus 1,1%.
Gada vidējais bezdarba līmenis tiek prognozēts 12,7%.
