Valdība apsver daļēju algu izmaksu obligācijās

Valdība apsver iespēju daļu algas valsts pārvaldes darbiniekiem izmaksāt obligācijās, gadījumā, ja vasarā netiks saņemts starptautiskā aizdevuma maksājums. Laikraksta “Telegraf” rīcībā esošā informācija liecina, ka obligāciju atmaksa plānota 2013.gadā.
Vakar Rīgā ieradās ieradās Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības misija, kuras galīgais lēmums par starptautiskā aizdevuma daļas izmaksāšanu būs zināms jūnija beigās, pēc tam, kad Saeima pieņems grozījumus 2009.gada budžetā. Tomēr valdība gatavojas ļaunākajam scenārijam.Kā laikrakstam atzinis labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), viens no variantiem, kā “aizlāpīt caurumus budžetā” ir daļēja algu izmaksa valsts obligācijās, šādi izmaksājot 25% no algas.
“Telegraf” arī atgādina, ka pirms nedēļas, kad šādu priekšlikumu izteica bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), oficiāla valdības reakcija nesekoja, taču bankas šo ideju asi kritizēja, jo tām valsts iestāžu darbinieku kredītu maksājumi ir regulārs ienākumu avots.
Kā laikrakstam norāda Augulis, ja valdība izšķirsies par šādu soli, būs nepieciešams vienoties ar bankām un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.
Kā ziņots, Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā telekompānijai LNT sacīja, ka valdība varētu diskutēt par valsts obligāciju izlaišanu. Valsts iestāžu darbiniekiem, kuriem ir lielākas algas, daļu atalgojuma varētu izmaksāt valsts obligācijās, kas būtu īslaicīga aizņemšanās. Šo parādu varētu dzēst sākot no 2012.gada.
Savukārt Latvijas Banka uzskata, ka, izmaksājot daļu algas tagad, daļu vēlāk iekšēja valsts aizņēmuma obligāciju veidā, netiktu samazināts algu postenis un attiecīgi – budžeta deficīts.
“Budžeta grāmatvedībai piedāvātais risinājums maz ko dotu. Pēc budžeta uzskaites metodoloģijas, ko izmanto Māstrihtas kritērija novērtējumā, saistības iegrāmato uzreiz, nevis tad, kad obligācijas tiktu apmaksātas,” sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
Arī aptaujātie eksperti norāda, ka obligāciju izlaišana nesekmētu algu samazināšanos valsts pārvaldē strādājošiem.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka valsts pārvaldē nepieciešamas reformas, arī algu ziņā. “Valsts pārvaldē jāturpina reformas un algu līmenim jābūt izlīdzinātam. Valsts darbinieku algu līmenis nedrīkst pārsniegt privātajā sektorā strādājošo, tam jābūt samērojamam ar privāto sektoru.”
Kā norāda eksperts, obligāciju izlaišana nozīmē, ka tiks maksātas līdzšinējās algas, “par kurām rēķins tiks iesniegts vēlāk”. Tas būs papildu parāds, kas gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem.
“Rietumu bankas” analītiķis Romāns Popovs uzsver, ka “pareiza ir cita pieeja. Nepieciešams veikt valsts pārvaldes aparāta funkciju auditu un atteikties no nevajadzīgā vai nekritiskā. Bet tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri paliks izpildīt valstij un sabiedrībai svarīgas funkcijas, maksāt normālas algas, ņemot vērā pašreizējo situāciju”.
Viņš akcentē, ka nevis par noteiktu procentu jāsamazina viss, bet jāsamazina nevajadzīgais, atstājot normālu atalgojumu atlikušajiem.
Šodien plkst.11 sāksies valdības ārkārtas sēde, kurā plānotas diskusijas par šā gada valsts budžeta grozījumiem un īpašu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram Einaram Repšem (JL).
Valdības darba kārtībā iekļauti vairāki jautājumi – labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) ziņojums par bezdarbnieku pabalsta sistēmas optimizēšanu, finanšu ministra jautājums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam””, veselības ministra Ivara Eglīša (TP) virzītais Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijas projekts, kā arī Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.-2011.gadā.
Kā ziņots, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu būt nedaudz zem 2007.gadā sasniegtā līmeņa, liecina aģentūras LETA aprēķini, vērtējot Finanšu ministrijas (FM) aktuālās makroekonomikas prognozes, kas tiks ņemtas par pamatu šā gada valsts budžeta grozījumu izstrādē.
FM sagatavotie galvenie makroekonomiskie rādītāji liecina, ka Latvijas IKP šogad tiek prognozēts 14,14 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumam – 2008.gadā IKP bija 16,24 miljardi latu, 2007.gadā – 14,78 miljardi latu, bet 2006.gadā – 11,17 miljardi latu.
IKP samazinājums faktiskajās cenās prognozēts 12,9%, bet salīdzināmajās cenās – 12% apmērā. IKP deflators (gads pret gadu) tiek prognozēts mīnus 1%.
Inflācija, rēķinot gadu pret gadu, tiek prognozēta 3,3% apmērā, bet, rēķinot decembri pret decembri, tiek prognozēta deflācija mīnus 1,1%. Gada vidējais bezdarba līmenis tiek prognozēts 12,7%.