Rīt aprit pieci gadi, kopš Latvija kļuva pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. 2004. gada aprīļa beigās un maija sākumā Latvijā notika gandrīz 2300 Eiropas dienu pasākumu. Kulminācija bija 1. maijā, kad Prezidenta pils Svētā gara tornī un vienlaikus Latvijas pašvaldībās pacēla Latvijas un ES karogus, tādējādi pasludinot Latvijas iestāšanos ES. Ko domājam par ES šodien?
Par ko lai priecājas?Toreiz, pirms pieciem gadiem, irsietei pensionārei Mirdzai Geidānei jautājām: “Vai 1. maijs jums būs svētki?”. Viņa atbildēja: “Piedalīšos svinīgajā pasākumā savā pagastā, bet īpašas svētku izjūtas nav. Arī agrāk 1. maijs bija svētki, nu tādi būs atkal, tikai tagad saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Vai tas kaut ko mainīs? Domāju, ka maniem mazbērniem būs plašākas iespējas izglītoties.” — Vai cerības pipildījušās? — jautājām Geidānes kundzei šodien: — Nē, — viņa atbild. — Mani mazdēli ir bez darba. Uz ārzemēm nebrauks, jo arī tur tagad nav ko darīt. Mana pensija nav pat 150 latu. Par ko lai priecājas? Dzīve tikai kļuvusi savādāka nekā Padomju Savienībā, un tas arī viss. Vienīgais ieguvums — lielāka vārda un pārvietošanās brīvība.
Izmantoti un iztirgotiJau pirms pieciem gadiem Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā neatbalstīja Valdis Baltruks, Kokneses, Jumpravas, Aizkraukles draudzes mācītājs, cietumu kalpošanas apvienības vadītājs. Toreiz kādā no intervijām viņš teica: “Nekādā gadījumā mums nevajag stāties ES. Ja no vienas savienības esam tikuši ārā, tad līst nākamajā ir neprāts. Visas savienības ir vienādas, jo tajās mazākais vienmēr tiks pazemots un izmantots. ES sola mums naudu un labumus, bet nauda kaut kur ir arī jāņem. Neviens par velti Latviju neuzturēs. [..] Mums jau ir liela pieredze, kad lieli lāči strīdas, neviens mūs aizstāvēt nelīdīs — tādu muļķu nav. Referendumā balsošu pret ES. Tā mums neko nedos, mēs tajā tikai izšķīdīsim.”Vai mācītājs tagad domas mainījis? — Nē, mana pārliecība ir kļuvusi vēl stiprāka. Pie Eiropas naudas “siles” tikušie valstsvīri droši vien tā nedomā. Neesmu pravietis un nepretendēju šim titulu, bet vai tad mani apgalvojumi nepiepildās? Smiekli nāk, ka ES mums mācīs dzīvot. Nesaprotu arī, kā kabinetā sēžot, var kļūt par miljonāriem? Man arī ir paziņas miljonāri, piemēram, Mairita Solima un Gunārs Ķirsons, bet viņi labklājību ir sasnieguši, sūri grūti strādājot. Uzskatu, ka mēs, būdami Eiropas Savienībā, esam izmantoti un iztirgoti.
Vairāk prāta valstsvīriem!Dažas dienas pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā, kas notika 2003. gada 20. septembrī, toreizējam Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājam Jūlijam Treiģim jautājām, vai viņš ir par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā? Viņš teica: “Esmu par. Visiem, protams, labi nebūs, bet ar laiku taču mūsu dzīve kļūs labāka. Mums jāraugās uz kaimiņiem — lietuviešiem un igauņiem, kuri savu izvēli jau izdarījuši. Mēs taču nevaram palikt kā gaitenis, pa kuru skries visi, kam nebūs slinkums.” Vakar Treiģa kungs, kurš tagad ir pensionārs, teica: “Šobrīd varu izteikt tikai savas personīgās domas. Protams, tās ir diezgan drūmas. Domāju, ka visās nelaimēs nevar tik daudz vainot Eiropas Savienību kā mūsu parlamentāriešu neizdarību. Mums taču ir iespēja salīdzināt, kā dzīvo lietuvieši un igauņi. Tur situācija ir krietni labāka, kaut vai atbalsta ziņā lauksaimniekiem. Galvenais, ko mums vajadzēja šajā laikā darīt — atbalstīt un veicināt jebkuru ražošanu, kā arī mazos zemniekus, kuru īpašumā ir mazāk nekā 10 ha zemes.Un vai mēs varam runāt par patriotismu? Tik daudz jauniešu aizbrauc un brauks vēl, jo te nav ko darīt. Tas ir ļoti skumji. Manuprāt, galvenais, lai mūsu valdībai prāta būtu vairāk. Par Eiropas Savienību — mums tajā bija jāstājas. Kur gan citur mēs paliktu?”.
Ne laba, ne slikta lieta Tikai 9 procenti iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienības pastāvēšanu nekas neapdraud, savukārt 15 procentu domā, ka tā beigs eksistēt tuvāko desmit gadu laikā — liecina sabiedriskās domas pētījumu institūcijas “Factum” dati. Par svarīgāko ieguvumu no iestāšanās ES iedzīvotāji uzskata iespēju strādāt ārzemēs, saņemt ES finansējumu un pievienošanos Šengenas zonai — šīs priekšrocības atzinuši 60% respondentu. Savukārt par galveno zaudējumu tiek uzskatīta lejupslīde lauksaimniecībā, iekšējā tirgus neaizsargātība un lielā birokrātija, kas satrauc 60% aptaujāto.Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā, pētījumu centra SKDS 2009. gada martā, veicot pētījumu, respondentiem vaicāja: “Vispārīgi runājot, vai jūs domājat, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir…”.Pētījuma rezultāti liecina, ka atbildes lielākoties ir atturīgas. To, ka tā, viņuprāt, ir “ne laba, ne slikta” lieta, norādīja gandrīz puse (46%) aptaujāto. Viedokli, ka dalība ES ir slikta lieta, pauda trešdaļa (29%) aptaujāto, bet 20 procentu atzina, ka tā ir laba lieta.
