Pienācis pēdējais brīdis, kad nepieciešams pārbaudīt savu peldlīdzekļu tehnisko, vizuālo un patiesi reālo kārtību, lai pēkšņi nerastos nepatīkama situācija brīdī, kad visam ir jānotiek. Līdz šim makšķernieki kāpa garajos brienamajos tērpos un, ložņājot pa pārplūdušām pļavām un upes vai ezera krūmiem, kā arī riskējot iekrist kādā bebra alā, cītīgi ar spiningu “apstrādāja” katru paceri, līci vai atklātāku laukumu. Cik no viņiem izpeldējās, iekrītot kādā negaidītā zemūdens bedrē, cik pazaudēja līdzpaņemto inventāru, jo krastā taču pēc katras līdakas nebridīsi, — par to statistika klusē, bet nu šīm problēmām pienācis gals.
Pirms kāpjam laivāsGrozījumi makšķerēšanas noteikumos ļauj no 1. maija sēsties dažādu materiālu un veidu peldlīdzekļos un mēģināt nokļūt, kur sirds vēlas. Taču ir lietas, ko derētu atcerēties. Pirmkārt, turpinās pilnīgs zandartu makšķerēšanas liegums. Viņus drīkstēs ķert tikai no 1. jūnija. Dzirdēju, ka vienam otram radusies pārliecība, ka no maija ķert plēsoņas aizliegts ar dzīvo zivtiņu. Varbūt kaut kur kuluāros tāda doma briest, bet šogad tas noteikti vēl nebūs spēkā, tātad šī “pasaciņa” nav patiesa. Atļaujai makšķerēt no laivām ir savi plusi un mīnusi. Plusi varētu būt tādi, ka tikko nārstojušo līdaku ikrus makšķernieki nesamīcīs vai arī tas tiks izdarīts mazāk, bradājot pa piekrastes joslu, kur plēsoņas parasti nārsto. Tas pats attiecas arī uz citu zivju sugām, kas nārsto pavasara saules ietekmē un tuvu krasta līnijai. Ar laivām daudz vieglāk piekļūt vietām, kas vēl nav pārklājušās ar zāļu segu, bet zaļie asni tikko sākuši parādīties. Tur plēsoņām ir laba slēpšanās, ķerot mazās zivtiņas, jo viņas arī pavasarī nemēdz uzturēties dziļākos ūdeņos, kur vēl valda pērnās ziemas aukstums. Jāņem vērā arī ne pārāk patīkama lieta, par ko berzē rokas “maliķi”. Tā kā pārsvarā visas zivis pašreiz uzturas piekrastes siltākajos saules apsildītajos ūdeņos un ir makten aktīvas barības meklējumos, malumedniekiem lielas iespējas uz labu ķērienu, dažādās vietās ieliekot nelielus murdus, tīklus, nakts šņores un nakts aizsegā “pacilājot” trīsstūra “platekrāna televizorus”. Joprojām apbrīnoju veikalus, kur pārdod šīs aizliegtās mantiņas, taču, lai tas paliek uz bodnieku sirdsapziņas, un varbūt nākamajā dzīvē viņiem būs lemts kļūt par zivīm…Piemērots inventārs — puse veiksmesProtams, ne tikai zemūdens plēsoņu medniekiem būs privilēģija copēt no laivām. Arī lēnīgais breksis, lielās raudas un ruduļi, līņi un karpas siltumā gozēsies seklajās vietās, un tām būs vieglāk piekļūt. Inventāra izvēlē svarīgi īpašu uzmanību pievērst spininga kātam. Katram spiningotājam arsenālā būtu jābūt vismaz četriem dažādu garumu un testu copes kātiem. Pirms iegādājamies kārtējo vai pirmo, ir vērts apsvērt biežāk apmeklējamās vietas un tikai tad izdarīt attiecīgus secinājumus. Ja pašam zināšanu bagāža nav pilnīga, iesaku iepirkties copes lietu veikalos, kur jums pārdevējs mācēs paskaidrot, kam noteiktais rīks pielāgots un noderīgs. Ja izvēlaties pirkt uz savu galvu, ņemiet vērā to, ka var nākties, kā tautā saka, “aplauzties” un par savu nezināšanu samaksāt divreiz. Tā saucamie standarta spininga kāti ir ar 10 — 30; 5 — 25; 8 — 25 gramu testu. To garums — 2,70 — 3 metri. Tas būtu zelta vidusceļš, ar ko varētu sākt. Tad dažādas nianses makšķerkāti velcēšanai, “džerkošanai”, foreļu copei, makšķerēšanai no laivas, mazām upītēm, spiningi samu ķeršanai un tā tālāk. Man pašam ir četri kāti. Divi velcēšanai, garums nepārsniedz 2,10 metru. Vienam tests ir 10 — 300 gramu. To var izmantot arī taimiņu un lašu copei. Otram tests ir 20 — 80 gramu. Spiningošanai no laivas izmantoju 2,40 metru garus kātus ar dažādiem testiem, jo tie der atšķirīgu sugu zivīm. Nemēģinās taču otrā numura “mepiņu” kaut kur aizmest ar spiningu, kuram tests būs 10 — 30 gramu. Vislabāk te noderēs kātiņš ar 2 — 10 gramu testu. Tā domājam par katru modeli, ņemot vērā mānekļa smagumu, ko dotajā brīdī paredzēts lietot. Vienu gan es neieteiktu darīt, un tas nāk no personīgās pieredzes. Proti, ja rokās spininga kāts ar 10 — 30 gramu testu, samērā riskanti likt galā 30 gramu smagu vizuli. Vēlams kādus piecus gramus atstāt kā handikapu. Spiningojot no laivas, izvēlamies pēc iespējas īsāku kātu. Savukārt copējot no krasta, viss atkarīgs no vietas izvēles. Soļojot pa foreļupēm, pietiek ar 1,90 metru kātu, bet, piemēram, Daugavas plašo ūdeņu krastā man tīri labi tīk trīsmetrīgais kāts ar testu 5 — 28 grami. Strīds par auklām nerimsies nekadNav nopietnas kaujas starp pīto un monofilo auklu cienītājiem. Katram sava taisnība, un priekšroka dodama ieradumam, pieradumam, aizdomām un praktiskiem secinājumiem. Bija laiks, kad spiningošanai izmantoju tikai monofilo auklu. Cītīgi strīdējos par tās priekšrocībām dažādās situācijās. Pirmkārt, tā ir vismaz sešas reizes lētāka. Ja pareizi uztīta uz spoles un ir pareizā daudzumā, tikpat kā nekad metienā nesametas mezglos. Mazāk bojā spininga gredzenus un, ja vizulis kaut kur ieķeras, parasti plīst mezgla vietā, bet pati paliek “dzīva” visā garumā. Tagad viss apgriezies kājām gaisā, un uz pilnīgi visiem maniem makšķerkātiem ir dažāda resnuma pītās auklas. Velcēšanai pietiek ar 0,25 milimetru. Uz samiem ejot, skatos pēc kilogramu testa un biežāk izvēlos tādu auklas stiprumu, kam ir 40 kilogramu “kravnesība”. Spiningošanai uz līdakām vai zandartiem izmantoju 0,13 — 0,19 milimetru auklu, bet ir arī vieglais kātiņš asariem, viņiem pilnīgi pietiek ar 0,10 milimetru pīto auklu.Uzmanīgiem jābūt ar auklas kvalitāti. Ja copes lietu veikalā ieraugām pīto auklu, kas ir vismaz 100 metru gara, bet maksā ap desmit latu, ieteiktu dziļdomīgi pasmaidīt un neklausīties nekādos tās slavināšanas pantiņos un labāk pameklēt ko dārgāku. Daudzmaz normālas pītās auklas cena veikalos sākas no kādiem 17 latiem. Pītās priekšrocība ir tā, ka var sajust katru mazāko pieskārienu spininga kātam. Pat tad, ja aukla tiek vilkta pāri zemūdens zāļu kušķim vai nokritušam kokam, tas ļauj izdarīt attiecīgus secinājumus. Bieži vien zivs neņem mānekli, bet ziņkārības pēc pa to uzsit. Ar monofilo auklu to var arī nejust, bet ar pīto spicīte šādu darbību tūlīt parādīs. Kā zināms, pītā aukla nestiepjas, tāpēc katrs mazākais zemūdens pieskāriens būs kā signāls makšķernieka domāšanai. Taču ir lietas, kas, lietojot pīto auklu, stingri jāievēro. Pirmkārt, ja ir sliktas kvalitātes spole, jau pirmajā metienā varat sataisīt neatpinamus mezglus. Otrkārt, uztinot auklu uz bezinerces vai inerces spoles, spolīte uz kuras ir pītā aukla, jātur vertikāli un tai jāļauj brīvi griezties. Lietojot vai nelietojot volframa vai kāda cita materiāla pavadiņu, pie pītās auklas noteikti jābūt augstākās kvalitātes griezulim vai pat diviem, kas neļaus auklai pēc pāris desmit iemetieniem sākt vērpties. Neieteiktu lietot lētās pavadiņas, kas veikalos maksā ap 30 santīmu. Daudzi izmanto kevlāru. Teikšu tā — tā nav līdakai domāta pavadiņa, jo zaļsvārce to elementāri kož pušu.Visiem ne asakas un tiekamies pie ūdeņiem!
