Nedēļas nogalē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka no 1. septembra darbu varētu zaudēt pat līdz 4000 skolotāju. Ministre gan nevarēja atbildēt, cik skolu nāksies slēgt, jo tas esot jālemj pašvaldībām. “Mazo skolu direktoriem, pašvaldību vadītājiem es teiktu: paskaitiet savus mazos cāļus un, ja ieraugāt, ka ir perspektīva, ja dzimstība aug, saglabājiet šo skolu,” pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem teica ministre.
Ko darīt, ja šīs perspektīvas nav? Aizkraukles rajona Staburaga pagasta padome jau pieņēmusi lēmumu slēgt Vīgantes pamatskolu. Pašvaldība nevar finansiāli “pavilkt” skolu, kurā ir ap 40 skolēnu. Pēc ministres teiktā, tagad visa atbildība ir pašvaldību vadītāju ziņā. Kuri tagad, pirms pašvaldību vēlēšanām, būs tik traki, lai pieņemtu tik nepopulāru lēmumu? Kas notiks pēc vēlēšanām un ko lems jaunievēlētie deputāti, tas nevienam nav zināms. Vai valdībai rūp tas mazais cilvēciņš, kurš dzīvo tālā lauku nostūrī, un kuram pēc skolu optimizācijas tuvākā mācību iestāde būs labi ja 30 kilometru no mājām? Skolēnu pārvadāšanai būs viens vai divi autobusi, kuriem jāapbrauc viss jaunais novads pa gandrīz neizbraucamiem ceļiem. Tajā pašā laikā uzzinām par augstskolu rektoru fantastiskajām algām, kuras ir vairāk kā 10 000 latu mēnesī. Piekritīšu, viņi ir izglītoti un vada lielas mācību iestādes, bet vai, samazinot ministrijas izdevumus, nevajadzētu padomāt arī par šo amatpersonu algu samazinājumu? Arī daļai skolotāju ir maģistra grāds un vairākas augstākās izglītības, bet viņus atbrīvos, ja pašvaldība nevarēs skolu uzturēt.Skolu vispirms vajadzētu uzlūkot nevis kā ekonomisku, bet gan kā sociālu kategoriju. Ja notiks masveidīga skolu slēgšana, tad šis neprāts Latvijas vēsturē ilgi paliks kā bieds. “Nauda seko skolēnam” — šis princips kā vienīgais kritērijs ir kapracis Latvijas laukiem. Ar skolotāju atlaišanu un naudas “piestiprināšanu” skolēnam izglītības sistēmu sakārtot nevarēs. Tā ir tikai daudzskaitlīgu ierēdņu pārpilnas ministrijas darbības imitācija. Un šī politika visvairāk nodarīs pāri tiem, kuriem politikā nav nekādas teikšanas, tas ir, mūsu bērniem. Lai nu pēc šīs reformas lielai daļai Latvijas lauku bērnu neiznāk kā Dullajam Daukam, kurš nespēja izprast, kas ir aiz apvāršņa un kur zemei mala…
