Plašsaziņas līdzekļos ir daudz diskutē par bērnu, pusaudžu un jauniešu tiesībām, pienākumiem. Šķiet, tieši pēdējos gados bērni ir iemācījušies manipulēt ar to, par ko mēs, pieaugušie, savā bērnībā pat dzirdējuši nebijām — bērnu tiesībām. Protams, katrs gadījums ir individuāls, šādas lietas jāskata gluži vai caur lupu. Tomēr pusaudžu visatļautība, agresija un pārliecība, ka var palikt nesodīts, spēj nodarīt lielu ļaunumu. Piemēri tālu nav jāmeklē, arī Aizkraukles rajonā tādu netrūkst. Redakcijā vērsās sieviete, kuras īpašumu sabojājuši pusaudži, par to, viņasprāt, nesaņemot pienācīgu sodu.
“Divi nepilngadīgie Vasarsvētkos, nolēma “paspēlēties” pie Pēterim Kuzmam piederošā autoservisa. Juris un Māris (vārdi mainīti — aut.), sāka demolēt, lauzt pie servisa atstātās automašīnas. Kad tās bija izdemolētas un stikli izsisti, puiši sāka smēķēt un aizdedzināja automašīnas. Laikam jau sargeņģelis stāvēja zēniem blakus, jo mašīna, kuru aizdedzināja, darbojās ar benzīnu un gāzi. “Uguņošanas” laikā sadega četras automašīnas. Vai viņi paši apzinājās, ka patiesībā nelaime bija līdzās un rezultātā viņi uz mūžu varēja palikt invalīdi? Vai vecāki un bērni apzinās blēņu radītās sekas? Ko šiem bērniem vecāki mācījuši par svešu mantu, spēlēšanos ar uguni? Vai te nav vainojami arī vecāki, ka bērni nodara tādu skādi? Koknesē ir daudz skaistu labiekārtotu vietu, kur atpūsties: dienas centrs, halle, parks, bibliotēka. Kāpēc bērni ir izvēlējušies šo noziedzīgo, dzīvībai bīstamo atpūtu?Patiesu nožēlu par izdarīto tiesas zālē izrādīja un godīgi savu vainu atzina 13 gadu vecais Juris, bet gadu vecākais Māris uzskatīja, ka mašīnas esot bijušas tikai lūžņi… Tā arī nedzirdēju ne no Māra, ne viņa mātes patiesu nožēlu. Interesanti, ka ne advokāts, ne tiesnese neatzina, ka tas tomēr ir noziedzīgs nodarījums, par kuru būtu jāatbild, kaut cietušajiem bija radīti zaudējumi 700 latu apmērā. Par šādu pārkāpumu pienākas sods — 10 dienu sabiedriski derīgā darba. Vai tā nav visatļautība un vai šim zēnam tā būs mācība vairs neatkārtot šādas bīstamas “rotaļas”? Vai vecākiem nevajadzētu atlīdzināt radītos zaudējumus? Četras tiesas sēdes ar starplaikiem ilga pusgadu. Aizkraukles rajona tiesā tas ir normāli — tiesas sēdes pēkšņi atliek, jo nevar ierasties te advokāts, te liecinieks, utt.Visu cieņu tiesu sistēmai, bet vai tik neobjektīvs lēmums būtu tad, ja būtu skarta tiesas darbinieku manta? Te nav runa par naudu, bet par objektivitāti. Ja par šādu nodarījumu Krimināllikuma 185. panta 2. daļa paredz sodu, tad tāds arī būtu jāpiemēro. Bet tiesā tāda parunāšana vien iznāca. Cietusī (redakcijai vārds zināms)”
Tiesā savu vainu abi zēni atzina. Jautāti, kādēļ tā darīja, atbildēja — bijis garlaicīgi.Pusaudžu izklaide diviem cietušajiem izmaksāja ap 760 latu. Tiesā šis nodarījums kvalificēts kā huligānisms, piespriests audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — pienākums veikt sabiedriskos darbus, tomēr abi zēni attaisnoti un no soda atbrīvoti. Patlaban lieta ir pārsūdzēta un nonākusi Zemgales apgabaltiesā. Tiesas spriedums rada izbrīnu — noziegums ir izdarīts, tomēr vainīgie sodu par to nesaņem. Vai tas pusaudžos nerada visatļautības un nesodāmības apziņu? Ja vienu reizi tiek cauri sveikā ar bārienu un bargu pirksta pakratīšanu, tad kas sekos tālāk?
Uzziņa.Jauniešu skaits vecumā no 14 gadiem, kuri ir notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem, pēdējo gadu laikā gandrīz nemainīgi ir augsts. Pēdējā gada laikā strauji pieaug jauniešu vecumā no 14 gadiem, kuri notiesāti par laupīšanu un smagiem miesas bojājumiem, skaits.Jaunieši, kuri nekur nemācās un nestrādā, biežāk izdara likumpārkāpumus.Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
