Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru par dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar pretlikumīgu CVK locekļu prēmēšanu.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniec, kriminālprocesa materiāli liecina, ka laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam CVK amatpersona pārsniegusi normatīvajos aktos noteikto pilnvaru apjomu, apstiprinot nolikumus, kuros paredzēta arī CVK locekļu prēmēšana, kā arī parakstot rīkojumus par CVK locekļu, tostarp sevis, prēmēšanu.
Analizējot normatīvos aktus, pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka nevienā no tiem nav paredzēts, ka CVK amatpersonas un locekļi varētu tikt prēmēti. Līdz ar to arī nolikumā nevarēja paredzēt iespēju CVK locekļiem piešķirt prēmijas un veikt to izmaksu.
Kopumā no 2002.gada līdz 2006.gadam CVK locekļiem pretrunā ar likumu piešķirtas un izmaksātas prēmijas 73 235 latu apmērā, tostarp 11 reizes CVK amatpersona parakstījusi rīkojumus, ar kuriem arī pati saņēmusi prēmijas kopumā 25 445 latu.
Pirmstiesas izmeklēšanā secināts, ka CVK amatpersona izdarījusi tīšas darbības, kas acīmredzami pārkāpj tai ar likumu piešķirto pilnvaru robežas un kuru rezultātā valsts un sabiedrības interesēm radīts būtisks kaitējums, nodarot mantisku zaudējumu kopumā 73 235 latu apmērā un graujot CVK prestižu un sabiedrības uzticēšanos, norāda KNAB.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības CVK amatpersonu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu pēc Krimināllikuma 317.panta 1. un 2.daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā arī ja šīs darbības veiktas mantkārīgā nolūkā. Vainīgā persona par šādu nodarījumu var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
LETA jau ziņoja, ka vēl 2007.gada pavasarī partijas “Jaunais laiks” (JL) Saeimas frakcijas deputāte Ingrīda Circene nosūtīja vēstuli KNAB ar lūgumu izvērtēt Valsts kontroles (VK) pārbaudē konstatētos pārkāpumus CVK darbībā.
2006.gada 26.aprīļa VK publiskotajā revīzijas ziņojumā par “Par CVK 2005.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību” esot konstatēti nopietni pārkāpumi CVK darbībā, iepriekš norādīja Circene.
Pārkāpumi esot konstatēti arī CVK priekšsēdētāja Cimdara parakstītajos rīkojumos par prēmiju izmaksu CVK darbiniekiem vairāku desmitu tūkstošu latu apjomā, un iekļauto darbinieku sarakstā ir arī priekšsēdētājs pats. Tā viņš esot rīkojoties pretrunā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Ziņojumā esot konstatēti gadījumi, kad CVK priekšsēdētājs apstiprinājis dokumentus, parakstījis rēķinus par preču un pakalpojumu saņemšanu, noslēdzis sadarbības līgumu sava atvaļinājuma laikā.
CVK priekšsēdētājs Cimdars aģentūrai LETA pirms diviem gadiem teica, ka Valsts kontrole katru gadu pārbauda CVK darbu, bet, ja tiek atklātas nepilnības, tās tiek nekavējoties novērstas. Arī nepilnības, par kurām deputāte Circene sūdzas KNAB, ir novērstas jau 2006.gada pavasarī.
