Īstenojot krīzes pārvarēšanas plānu, “jostas jāsavelk” visām valsts iestādēm, arī radio un televīzijai. Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs intervijā plašsaziņas līdzekļiem paudis viedokli, ka, samazinot LTV budžetu par 40 procentiem, būtu jāslēdz abas televīzijas programmas — gan LTV1, gan LTV7. Vienīgā iespēja turpināt strādāt šāda budžeta samazinājuma gadījumā būtu pusstunda ētera laika dienā. Pagaidām Finanšu ministrija pieprasījusi gan tikai budžeta samazinājuma projektu, kurā būtu norādītas sekas, kādas gaidāmas šāda budžeta samazinājuma gadījumā.
Šo televīzijas programmu slēgšana vai darbības apjoma samazināšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem liegtu iespēju uzzināt jaunumus, kā arī vērot iecienītos ziņu, kultūras un izklaides raidījumus. Savukārt LNT un TV3 būtu par konkurentu mazāk. Tā kā tās ir komerciālas televīzijas, uz to sniegto informāciju, atšķirībā no sabiedriskās televīzijas, nevar paļauties kā uz objektīvu un neitrālu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis smagās ekonomiskās situācijas dēļ apsver arī iespēju apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Savukārt satiksmes ministram jāizskata iespēja samazināt Latvijas valsts radio un televīzijas centram piemērotos radio un televīzijas apraides tarifus elektroniskajiem medijiem.
Doma par abu veidu raidorganizāciju apvienošanu nav jauna. Piemēram, Īrijā valsts televīzija un radio ir zem viena jumta. Var ietaupīt ievērojamu daļu administrēšanas izdevumu, un vairāk naudas paliek raidījumu veidotājiem, līdz ar to iespējams sagatavot gan tehniski, gan saturiski kvalitatīvākus raidījumus. Iegūtu gan valsts, gan klausītāji un skatītāji. Vien vairākām amatpersonām gan nāktos meklēt citu nodarbošanos. Kas šoreiz gūs virsroku — amatpersonas, saglabājot ieņemtos “krēslus”, vai iedzīvotāju intereses — rādīs laiks. Līdz šim taupības režīms visskarbāk skāris zemākā līmeņa darbiniekus.
