— Tā kā man patlaban ir darba nespējas lapa, varu vairāk pievērsties sev, palasīt kādu grāmatu un preses izdevumus, — saka Valda.
— Esmu “saķērusi” vīrusu, tāpēc tagad pārsvarā esmu istabā. Bet cik tad ilgi var gulšņāt! Vienvakar ilgi nenāca miegs, tāpēc laiku pavadīju pie datora. Pilnīgi nejauši iekļuvu mājaslapā www.ziedot.lv. Tas man bija īsts atradums, jo, kārtojot skapi, atklāju daudz lieka apģērba. Vietējā pašvaldībā lietotu apģērbu nelabprāt ņem, jo to nav, kur likt, bet izmest ārā žēl. Mājaslapa ir ļoti ērti un pārskatāmi iekārtota, tajā savu palīdzību var piedāvāt gan maznodrošinātajiem, gan bijušajiem aktieriem, gan dzīvniekiem. Uz vienu no norādītajām adresēm uzrakstīju vēstulīti — pieteikumu, un jau pēc pāris dienām runīgs autovadītājs atbrauca pēc mantām. Pa ceļam viņš vēl apciemoja radus Secē. Vakar biju pie ārsta Aizkrauklē. Mājup braucot, autobusā man blakus apsēdās kāds pavecs vīrs. Kā viņš man uzlaboja garastāvokli! Neviena vārda par apnicīgo krīzi, tikai prieks par pavasari! Viņš jūsmoja par to, cik tagad laukos ir skaisti. Sarunubiedrs stāstīja, ka viņa zemē esot saauguši kārkli, kas būtu jāizcērt. Taču tie tik skaisti zied, un tos apsēdušas bites un tauriņi.— Pagaidīšu, kamēr nozied, lai arī kukainīši papriecājas, — viņš teica. Mans blakussēdētājs jūsmoja pat par to, cik skaisti šogad no laukiem aizplūdis ūdens. Ārā kāpjot, sarunbiedrs man pateic: “Paldies!” Nezinu, par ko, drīzāk man to vajadzēja sacīt viņam, jo es pēc tam visu dienu smaidīju.Man šķiet, ka visa pasaule turas tieši uz šādiem cilvēkiem, nevis tādiem, kādi sēž Saeimā un valdībā.
