Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), īstenojot pieprasīto finansējuma samazinājumu, būs jāatlaiž puse pasniedzēju, līdz ar to apdraudot vairāku tautsaimniecības nozaru attīstību, aģentūru LETA informēja LLU preses daļas vadītājs Juris Kālis.
Veicot Finanšu ministrijas pieprasītos no valsts budžeta līdzekļiem finansētu augstākās izglītības studiju piedāvājuma iespējamā krasa samazinājuma aprēķinus visās studiju jomās un līmeņos, LLU vadība secinājusi, ka tas apdraud ne vien studiju kvalitātes nodrošinājumu, bet arī vairāku tautsaimniecībā svarīgu nozaru attīstību nākotnē.Apdraudējums nozarēm, pēc LLU vadības aplēsēm, iespējams tāpēc, ka no visām piedāvātajām studiju programmām 39 ir tādas, ko Latvijā iespējams apgūt tikai un vienīgi Lauksaimniecības universitātē, un tās skar tādas svarīgas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, veterinārmedicīna, pārtikas pārstrāde, vide un ūdenssaimniecība u.c.Kaut arī vairāk nekā 12,4 miljonu latu 2009.gadam plānotais budžets pēc veiktajiem grozījumiem likumā gada sākumā jau tika samazināts par 25%, valdība piedāvājusi izskatīt trīs scenārijus nākamajam samazinājumam – 20%, 30% un 40% apmērā.LLU rektors Juris Skujāns pēc trešdien, 8.aprīlī, notikušās sarunas ar zemkopības ministru Jānu Dūklavu sapratis, ka, neraugoties uz lielām iestādes izdzīvošanas grūtībām, kas rastos pat pie budžeta papildus samazinājuma 20% apmērā, ministrija savos aprēķinos noskaņota uz sliktākā – trešā scenārija īstenošanu, kas paredz valsts finansējuma kārtējo samazinājumu 40% apmērā.Lauksaimniecības universitātē tādējādi nāksies likvidēt 484 amata vietas, proti, gandrīz pusi no visiem mācību spēkiem. Tā kā universitāšu budžeta struktūra atšķirībā no citām valsts institūcijām ir ļoti viendabīga, izdevumu samazinājums iespējams vien uz darbinieku atlīdzības un amata vietu samazinājuma rēķina.LLU budžeta izdevumu struktūrā, piemēram, darbinieku atlīdzībai nākas tērēt 85% no visiem izdevumiem. Tādējādi, īstenojot līdzekļu samazinājuma trešo scenāriju, gadam plānotie atlīdzības izdevumi Lauksaimniecības universitātē reāli saruks par aptuveni 55%.Augstskolas rektors Juris Skujāns prognozēja, ka būtisks darbinieku skaita samazinājums radīs arī par valsts budžeta līdzekļiem sagatavoto studentu skaita samazinājumu un nešaubīgi kritīsies iegūtās izglītības kvalitāte. Turklāt naudas resursu deficīta dēļ apdraudēta būs Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguve, jo universitāte nespēs nodrošināt paredzēto līdzfinansējumu 7,83% apmērā no projektu ieviešanas attiecināmajām izmaksām, kas savukārt bremzēs augstskolas materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un tālāko attīstību.LLU ir aprēķināts, ka, īstenojot gaidāmo budžeta samazinājumu, augstskola savā attīstībā būs atsviesta atpakaļ 2004.gada finansējuma līmenī, neraugoties uz pieaugušajiem iestādes uzturēšanas izdevumiem.Savukārt mācību prorektors Arnis Mugurēvičs paredz, ka šādu finansiālo žņaugu apstākļos LLU nevarēs īstenot dažu labu valstī unikālu studiju programmu, kam būs arī nopietnas juridiskas sekas, jo pašreizējie studenti ar universitāti kā valsts dibinātu augstskolu ir noslēguši studiju līgumu. Bet, kas attiecas uz studiju kvalitāti, tā cietīs jau šajā studiju gadā, jo daudziem mācību spēkiem ar maiju, samazinot atlīdzību 20 procentu apmērā, ir samazināta arī darba slodze.Ar prorektora teikto saskan arī vairāku struktūrvienību vadītāju paustie apgalvojumi.Tā, piemēram, Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons norāda, ka, lai īstenotu Eiropas Savienībā reglamentētās profesijas – veterinārārstu sagatavošanu, stingri jāievēro attiecīgas direktīvas prasības, kuru izpildi uzrauga Eiropas Veterināro augstskolu asociācija un Veterinārārstu federācija. Tādējādi tā jau nepietiekamā mācību spēku skaita samazinājums fakultātē oktobrī gaidāmajā studiju programmas starptautiskajā ekspertīzē var izrādīties par nopietnu šķērsli pozitīva atzinuma saņemšanai.Savukārt Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis skaidro, ka mācību spēku vidū ir virkne LLU doktorantu, kuri nākotnē varētu nomainīt pašreizējos 60 gadu vecumu pārsniegušos pasniedzējus, kuru īpatsvars fakultātē pārsniedz 50%. Tāpēc darba vietu samazinājums uz jaunāko mācībspēku rēķina nav pieļaujams, pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem Meža fakultātes pastāvēšana vairs nebūs iespējama.Līdzīgās domās ir Tehniskās fakultātes dekāns Māris Ķirsis, kurš palikušo mācībspēku pārslodzes dēļ pieļauj jaunās studiju programmas – Mašīnu projektēšana un ražošana – slēgšanu, kas nebūtu prāta darbs, jo programmu nesen atvēra, pamatojoties uz ražotāju pieprasījumu.LLU Meža fakultātes pirmā kursa students Juris Metums, paužot Studentu pašpārvaldes viedokli, uzsver, ka, iepazīstoties ar šādiem valdības plāniem, rodas iespaids, ka augstākā izglītība, kas ir valsts attīstības un nākotnes iespēju stūrakmens, ir pēdējā prioritāte, uz kuras rēķina tiek aizlāpītas citu nozaru finansiālās neveiksmes.LLU studenti ir sašutuši par finansējuma samazināšanu lineāri visām valsts iestādēm, nevērtējot to ieguldījumu un nozīmi valsts attīstībā. LLU Studentu pašpārvalde kopā ar Latvijas Studentu apvienību ir gatava aizstāvēt studentu intereses un paust savu neapmierinātību masveida demonstrācijās un protesta akcijās.
