Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin pavasara atnākšanas godam, ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemei atmosties, nodrošināt tās auglību un veicināt svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar laicīgajām. Daudziem Aizkraukles rajona jauniešiem Lieldienas kļuvušas par ģimenes svētkiem, kad visi pulcējas vienkopus.
Diāna Kosmačova no Pļaviņām
— Katru gadu šos svētkus neatzīmējam, ja svinam, tad ģimenes lokā. Ja esam kopā, krāsojam olas. Vecmāmiņa parasti tās krāso sīpolu mizu novārījumā, bet dažkārt krāsvielas nopērkam arī veikalā. Šūpojamies gan katru gadu, jo zinu, tautas ticējumu — ja Lieldienās kārtīgi izšūpojas, visu vasaru odi nekodīs. Izšūpojos, un tiešām nekož!
Luīze Bērziņa, aizkraukliete
— Šos svētkus vairāk uztveru kā vienkāršu ģimenes kopāsanākšanu, man tie neasociējas ne ar baznīcas svētkiem, ne pavasara saulgriežiem. Cenšos pavadīt dienas kopā ar ģimeni, krāsojam olas, ja aizbraucu uz lauku mājām Koknesē, tad arī izšūpojos.
Andris Ņukša no Aizkraukles
— Lieldienas man vairāk saistās ar pavasara saulgriežiem — tās ir ziemas beigas, pavasara sākums. Šos svētkus ar baznīcu nesaistu. Kopš bērnības ierasta ir olu krāsošana sīpolu mizās un, protams, arī olu kaujas.
Diāna Valdemāre no Aiviekstes pagasta
— Lieldienas svinam katru gadu, manuprāt, tie ir īsti ģimenes svētki. Iespējams, šogad aiziesim arī uz baznīcu. Tradicionāli krāsojam olas ar savāktajām zālītēm, dažādām lapām un sīpolu mizām. Mūsu ģimenē ir jauka tradīcija — nokrāsotās olas, starp kurām nereti “iemaldās” arī kāda šokolādes vai arī šokolādes zaķis,vecāki paslēpj dārzā, sūnās, vai arī saliek groziņos, ko iekar ābelēs. Tad mēs ar brāļiem tās meklējam. Pie mājas mums ir lielas šūpoles, Lieldienās tās nekad nestāv dīkā. Lieldienās skolēniem parasti ir brīvlaiks. Tas ir laiks, lai atpūstos no skolas un pavadītu dienas kopā ar ģimeni. Gatavojamies mājās veikt lielo pavasara tīrīšanu.
