Pilnībā piekrītu 26. martā “Staburagā” publicētajam Harija Bērziņa viedoklim par skolotāju problēmām.Labu algu godam pelnījuši diriģenti, mūzikas, sporta, mākslas skolu skolotāji, arī tie skolotāji, kuri audzēkņiem iemācījuši mīlēt savu Latviju, mācot valsts vēsturi. Bet ko pārējie? Kur radās dzimtās zemes postītāji: logu sitēji, puķu rāvēji, kapu demolētāji, savas valsts pametēji? Kur radās zagļi, krāpnieki, sliņķi, kaušļi, pat slepkavas un avāriju izraisītāji? Vai viņi skolā nav mācījušies? Vai par tādu kadru “ražošanu” vajadzētu piemaksāt? Kā jūs domājat?Bērniņi 1. klasē atnāk bijīgi un skaisti saposti. Kad un kur rodas noziedznieki? Vai par to nav atbildīgo? Vai tā nav valsts nodevība, ja tagad pat tautas sēru dienā pie karoga piekar lupatu? Kādu vēsturi šo “labo” darbu darītāji ir mācījušies? Kurā skolā gājuši? Kamēr nebūs skaidrs, kur tās noziedznieku “fabrikas” un “ražotnes”, tikmēr no policijas ziņām vaļā netiksim. Un neprāts, cik daudz to ir katru nedēļu, pat katru dienu! Tātad nevis pēc algas, bet pie darba!Ir arī prieks, jo jau jūtams, ka jaunajiem ministriem ir bijuši labi skolotāji. Viņi ir apņēmības pilni sniegt arī pārskatu par savu darbu un strādāt Latvijas labā.Labu veiksmi!
