Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņojis, ka Saeimu neatlaidīs, jo pašlaik svarīgākais ir izvest Latviju no ekonomikas krīzes un tam esot nepieciešama rīcībspējīga valdība ar stabilas, nevis “uz čemodāniem sēdošas” Saeimas atbalstu. V. Zatlers izvirzīja jaunus uzdevumus un problēmas, kas tuvākajā laikā būtu jāatrisina Saeimai un valdībai — pieņemt budžeta grozījumus, ievērojot vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu, palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, atceļot priekšnodokļa un avansa maksājumus un mazinot birokrātisko slogu ES naudas apguvē; pieņemt visaptverošu minimālās sociālās aizsardzības programmu, īpašu uzmanību pievēršot bezdarbnieku sociālajām garantijām, un turpināt darbu pie politiskās vides pārveidošanas un vēlēšanu sistēmas pilnveides. Trīs, četri mēneši laika“Lai mēs vispār sāktu kādu tālāku nākotnes plānu, mums ir jārealizē šie uzdevumi, nosacījumi un strukturālas pārmaiņas trīs, četru mēnešu laikā. Šobrīd ir svarīgi ne tikai runāt, bet arī darīt, lai nebūtu šīs atbildes no ierēdņiem — “ziniet, tas nav iespējams”, “mēs mēģinājām, tas nav iespējams”, “labi nodomi, bet grūti izpildāmi”, ” klāsta prezidents.Trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” V. Zatlers uzsvēra, ka Latvijā tuvākajā laikā gaidāmas radikālas reformas, kas saistīsies galvenokārt ar resursu centralizāciju, tajā pašā laikā saglabājot piekļuvi, piemēram, skolām un veselības iestādēm. V. Zatlers atzina, ka reformas var nozīmēt, piemēram, lielāka skaita slimnīcu slēgšanu. Prezidents sprieda, ka dažādām nozarēm līdzekļus nedrīkst atņemt matemātiski vienādi. Saeima un valdība varētu pieņemt lēmumu, no kādām funkcijām atteikties, jo “labāk izpildīt desmit funkciju kvalitatīvi, nevis divdesmit — nekvalitatīvi”.Par kvalitāti nerunāPolitologs Gints Grūbe diena.lv teicis: “Es saklausīju to, ka Saeimas atlaišanas rosināšana tiek atlikta, nevis atmesta, kas ir būtiski.” Politoloģe Žaneta Ozoliņa atzīstas, ka prezidenta lēmums nebija pārsteigums. “Taču es nesapratu, vai Saeima tiek vai netiek atlaista. Ļoti neizprotami bija formulēta attieksme — atlaist šobrīd, aizparīt,” viņa piebilst. Arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa piekrīt, ka šādu runu varēja sagaidīt. “Vienīgais, kas mani pārsteidza, bija asi kritiskais stils, kad runāja par politiķiem, kas neņem vērā sabiedrības viedokli. Bet tas izrādījās retorisks instruments, ar ko prezidents solidarizējās ar sabiedrības daļu, kas grib Saeimas atlaišanu, jo tālākais teksts bija par to, kāpēc Saeimu tomēr nevajag atlaist,” portālā politika.lv saka A. Putniņa. “Zatlera uzdotie darbi ir izdarīti, bet neviens nerunā par to kvalitāti. Es personiski nejūtos gandarīta ne par veidu, kā tika grozīta Satversme, ne par debatēm ap Vēlēšanu likumu. Tas tika izdarīts kā ķeksītis. Man ir bail, ka tas pats notiks arī ar jaunajiem uzdevumiem,” spriež A. Putniņa.
