Zemnieku jau domā par gaidāmajiem darbiem — cik un ko sēs, kādās platībās, cik sēklas vajadzēs. Bet nevajadzētu arī aizmirst augu kaitēkļus un slimības, kas bieži vien rada jūtamus ražas zudumus. Tos var novērst sēklu kodinot.
Lielus ražas zudumus vasarāju sējumos rada lapu plankumainība, sakņu puve, rūsa un miltrasa. Slimības ierosina sēnes, kuras var saglabāties augsnē uz augu atliekām, pabiru asniem un sēklā. Cīņā ar šīm slimībām liela nozīme ir kvalitatīvai sēklas kodināšanai. Tā aizsargās dīgstus no slimībām, stimulēs augšanu, nodrošinās labāku dīdzību, vienmērīgāku sēklu sadīgšanu, spēcīgu augu veidošanos un augstāku ražas kvalitāti.
Ir divu veidu kodnes: kontaktiedarbības un sistēmas iedarbības. Pēdējā veida darbīgā viela iekļūst sēklā, un iedarbība ir plašāka un ilgstošāka. Svarīgi, lai kodināšanu veiktu kvalitatīvi, precīzi ievērojot ieteicamās devas, pareizas kodnes un ūdens attiecības. Svarīgi, lai grauda virsma vienmērīgi noklātos ar kodināšanas materiālu. Kvalitatīva darba rezultātā grauda virsmai jābūt tīrai no putekļiem. Lai kodne sēklas apvalkā iesūktos pēc iespējas dziļāk, kodināšana jāveic vismaz divas, trīs dienas, vislabāk — septiņas dienas pirms sējas. Sējot graudus tūlīt pēc kodināšanas, preparāta iedarbība ievērojami samazinās.
Arī kartupeļu bumbuļiem, lai ierobežotu stādījumos izplatīto slimību — melno kraupi jeb rizoktoniozi, var izmantot kādu no reģistrētajiem preparātiem, veicot apstrādi pirms stādīšanas. Vislabāk kodināt pirms asnošanas.
Cīņa ar kaitēkļiem un slimībām sākas ar augsnes auglības celšanu, pareizas agrotehnikas ievērošanu, savlaicīgu sēju, augstāku organisko vielu saturu un no nezālēm tīru lauku. Rezultātā mazināsies augiem bīstamo sēņu kaitīgā iedarbība un fungicīdu lietošanas efektivitāte būs augstāka.
Tirdzniecībā piedāvāto kodņu skaits ir liels, bet visu kodņu sarakstu var atrast Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā 2009. gadam, kas ir VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv, kā arī augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās.