Sācies ilgi gaidītais pavasaris, un pienācis laiks darbiem dārzā. Augļudārzā pavasaris sākas ar kopšanu. Līdz pumpuru briešanai jāizretina koku vainags, jāizgriež nokaltušie un bojātie zari, bet nevajag rīkoties pārsteidzīgi, jo tikai vasaras sākumā varēs redzēt, ko nodarījis sals, zaķi, stirnas un peles.
Atklājot dzīvnieku grauzumus, bojātās vietas jāapstrādā ar potziedi, bet, sākoties sulu laikam, brūces jānotīra, jāapstrādā ar varu saturošiem preparātiem un atkal jāapsmērē ar brūču ziedi.Saulainās dienās dārzos, kur saglabājas sniegs, kociņu tumšais stumbrs stipri sakarst, un iespējami saules apdegumi. Tādēļ stumbrā rodas brūces, kurās attīstītās slimības un ieviešas kaitēkļi. Koku stumbri cieš no krasām temperatūras svārstībām, tāpēc augļukoki jākaļķo iepriekšējā gada rudenī pirms sala vai agri pavasarī, kad vidējā temperatūra ir ap 0°C. Kaļķošana ierobežos sūnu un ķērpju attīstību. Sūnas apdraud vecos, novārgušos kokus. Mazos dārzos sūnas no stumbriem var nokasīt, mitrā laikā to izdarīt būs vieglāk. Lielos dārzos sūnu var ierobežot ar dzelzs sulfāta šķīduma izsmidzināšanu, augiem esot miera periodā.Sūnas, ķērpji, koku plaisas ir labs patvērums dažādiem kaitēkļiem ziemojošajās stadijās, tāpēc nokasītā sūna jāsavāc un jāiznīcina. Jāsavāc arī vecās lapas, nokritušie, sapuvušie augļi, jo tie ir kraupja un augļu puves izraisītāji.Augļukoku stumbra un zaru vēža bojājumi ir neatgriezeniski, tāpēc vieglāk šos zarus izgriezt, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos. Bojātos zarus labāk izgriezt bezvēja laikā, lai infekcija ar lietu un vēju netiktu pārnesta tālāk. Brūces jāapstrādā ar brūču ziedi vai ar eļļas krāsu. Izgrieztos zarus nekavējoties izvāc no dārza un sadedzina, lai sporas neinficētu kokus lielā attālumā. Instrumenti jādezinficē ar spirtu, etiķskābi, vara vai dzelzs sulfātu. Miera perioda beigās, pirms pumpuru plaukšanas, veic ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus. Lietojot daudz šķidruma un pilnīgi saslapinot kokus un to apdobes, var apkarot vēzi, koku trupi, puvi, kraupi, rūsu. Ķiršiem un plūmēm samazināsies saslimstība ar lapbiri, puvi, sausplankumainību, kraupi. Apsmidzinot ogulājus, neizplatīsies lapu plankumainības un rūsa, bet avenājus pasargās no mizas plaisāšanas un dzinumu iedegām. Pēc ziemas stādījumi rūpīgi jāaprauga, jāmēslo, jālaista, stiprinot kokus jaunajai sezonai. Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās jums palīdzēs iegādāties nepieciešamos preparātus kaitīgo organismu ierobežošanai. Par augļukoku kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību iespējams uzzināt, Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv.
