Valsts prezidents Valdis Zatlers nerosinās tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, to valsts pirmā persona paziņoja savā uzrunā tautai. Zatlers uzskata, ka pašlaik svarīgākais ir izvest Latviju no ekonomikas krīzes, kam ir nepieciešama rīcībspējīga valdība ar stabilas, nevis “uz čemodāniem sēdošas” Saeimas atbalstu.
Vienlaikus Zatlers izvirzīja vairākus jaunus uzdevumus un problēmas, kas, viņaprāt, tuvākajā laikā būtu jāatrisina Saeimai un valdībai.
Pēc Zatlera teiktā, pēdējā pusgada laikā valstī ir bijuši vairāki kritiski brīži. “Viens – decembrī, kad valsts kase bija tukša un valstij bija jāaizņemas nauda. Kritisks brīdis bija arī 13. janvāris, kad pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Vecrīgas ielās notika gan politiski protesti, gan grautiņi.”
“Ekonomiskās grūtības izraisa vispārēju neapmierinātību ar valsts varu. Taču janvāra notikumus rosināja arī tas, ka cilvēki ilgstoši jutās nesadzirdēti. Politiskajai elitei jau ilgu laiku, runājot medicīniskajā terminoloģijā, bija dzirdes un redzes problēmas,” sacīja valsts prezidents.
Zatlers atgādināja gan Saeimas vēlēšanu rezultātu godīguma apšaubīšanu, tautas nobalsošanu par grozījumiem drošības iestāžu likumos un arvien pieaugošo vēlētāju aktivitāti 2008.gada referendumos. Arī tas, ka vairāk par 600 000 Latvijas pilsoņu balsoja par Satversmes grozījumiem, par tautas tiesībām atlaist Saeimu pirms termiņa, nelika politiskajai elitei respektēt sabiedrības viedokli, atzīmēja prezidents. Kā uzsvēra politiķis, astoņu mēnešu laikā pēc referenduma parlaments tā arī nespēja pieņemt Satversmes grozījumus.
Prezidents atgādināja, ka politiskās diskusijas 13.janvāra mītiņā pārauga vardarbībā Vecrīgas ielās, turklāt socioloģisko aptauju dati liecināja, ka liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka 13.janvāra nekārtības ir attaisnojamas. “Tas ir bīstams signāls,” uzsvēra Zatlers.
“Latvija ir parlamentāra valsts, taču tautas ievēlētajai Saeimai uzticas tikai 4% valsts iedzīvotāju. Tā vietā, lai deputāti un ministri analizētu visu šo notikumu cēloņus un rīkotos valstiski, bieži tika meklēti vainīgie vai grēkāži. Atbildība tika uzvelta pasaules globālajiem procesiem,” pauda Latvijas valsts galva.
“Es apzinos, ka mans 14.janvāra paziņojums par iespēju atlaist Saeimu un uzdevumi parlamentam un valdībai bija negaidīts solis, taču tas bija vienīgais veids, kā politisko procesu ievirzīt konstruktīvā gultnē,” domā Zatlers, piebilstot, ka bija svarīgi politiskos procesus aktivizēt parlamentā un valdībā, nevis atstāt pilsētas ielās un laukumos.
Pēc Zatlera vārdiem, bija jāapliecina, ka tauta ir sadzirdēta un augstākajā varas līmenī tiek meklēts risinājumus izejai no politiskās krīzes – pretēji līdz tam piekoptajai Saeimas un valdības “strausa politikai”. “Bija svarīgi nepieļaut turpmāk bezatbildīgi izmantot Saeimas atlaišanas saukli populistiskos nolūkos, kā arī sākt politiskā klimata izmaiņas valstī. Es norādīju, ka rīkošos saskaņā ar pilnvarām, ko Valsts prezidentam dod Satversme dziļu politisko krīžu risināšanai,” norādīja politiķis.
Pēc Zatlera domām, vēsture izšķirs, vai viņam bija taisnība, taču jau šobrīd esot redzams, ka kopš 14.janvāra politiskā situācija ir mainījusies – apstiprināta jauna valdība, panākta atteikšanās no lokomotīvju principa Saeimas vēlēšanu likumā, pieņemti tā dēvētie antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā, parlaments beidzot ir iecēlis amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, izstrādāts ekonomikas stimulācijas plāns un uzsākta valsts pārvaldes reformēšana.
Tāpat prezidents norādīja uz pozitīvām izmaiņām, kad Saeimas komisija, kuras kompetencē ir starptautiskā aizdevuma politiskā uzraudzība, savā darbā ir iesaistījusi neatkarīgus finanšu ekspertus, kā arī Valsts kontroles, Valsts bankas un citu institūciju pārstāvjus.
Tomēr kā būtiskāko izmaiņu Valsts prezidents uzsvēra Satversmes grozījumus. “Satversmes grozījumu pieņemšana ir nepieciešama. Ir jāpilda politiķu dotie solījumi ievērot 608 000 vēlētāju gribu. Šis darbs ir jānoved līdz galam, lai mēs ar pilnu atdevi varētu pievērsties valsts ekonomisko jautājumu risināšanai,” akcentēja Zatlers.
Šodien Zatlers esot saņēmis apliecinājumu no Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, ka 8.aprīlī galīgajā lasījumā tiks apstiprināti viņa iesniegtie priekšlikumi Satversmes grozījumiem. “Tauta iegūs tiesības lemt par savu priekšstāvju darbu arī laikā starp vēlēšanām. Satversmes grozījumi būs nozīmīgs ieguldījums tiešās demokrātijas nostiprināšanā,” sacīja prezidents.
“Ja līdz šodienai Saeima un valdība nebūtu paveikusi manis nosauktos darbus, es rosinātu Saeimas atlaišanas procesu, lai likumīgā ceļā panāku jaunu deputātu sastāvu, kas bauda vēlētāju uzticību,” atzina prezidents, vienlaikus solot, ka joprojām ir gatavs uzņemties atbildību par Saeimas atlaišanas rosināšanu, ja politiskā situācija to prasīs.
Prezidents uzsvēra, ka tiesības rosināt Saeimas atlaišanu nekad neizmantošot savu politisko ambīciju apmierināšanai vai varas demonstrēšanai. “Saeimas atlaišana nav mans pašmērķis. Mans mērķis ir panākt pozitīvas un kvalitatīvas izmaiņas politiskajā vidē,” apgalvoja Zatlers.
“Es saprotu, ka daudzi no jums vēlas Saeimas sodīšanu,” sacīja Zatlers, tomēr uzsverot, ka pašlaik svarīgākais ir izvest Latviju no ekonomikas krīzes, kam ir nepieciešama rīcībspējīga valdība ar stabilas, nevis “uz čemodāniem sēdošas” Saeimas atbalstu.
Tāpat tika norādīts uz to, ka Latvija ir saņēmusi finanšu palīdzību starptautisko institūciju aizdevumu veidā, kas uzliek daudz pienākumu. “Mums nevajag lolot ilūzijas, ka Latvijai tiks dotas atlaides vai priekšrocības. Saistības ir jāpilda. Ir vispārzināma patiesība – grūtības ir pārvaramas, izvirzot īstermiņa uzdevumus un tos konsekventi izpildot. Tie ir uzdevumi, kas Saeimai un valdībai ir jāveic nekavējoties, lai valstī nodrošinātu politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti,” akcentēja valsts vadītājs.
Vienlaikus Zatlers izvirzīja vairākus jaunus uzdevumus un problēmas, kas, viņaprāt, tuvākajā laikā būtu jāatrisina Saeimai un valdībai.
Kā pirmo no veicamajiem uzdevumiem Zatlers minēja nepieciešamību Saeimai pieņemts grozījumus šī gada budžetā, ievērojot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu. “Tas būs smags un nepopulārs lēmums, bet tas ir nepieciešams valsts nākotnei. Šoreiz tie nevar būt grozījumi, kas paredz mehānisku valsts izdevumu apcirpšanu. Valsts budžeta grozījumiem ir jāatspoguļo valsts pārvaldes, izglītības un veselības sistēmas strukturālā reforma. Saeimai jāsniedz atbalsts valdībai un kopā jāuzņemas atbildība par Latvijas tālāko nākotni,” pauda Latvijas valsts galva.
Tāpat tika izteikts aicinājums valdībai palīdzēt Latvijas uzņēmējiem. “Ekonomisko grūtību laikā nekavējoties ir jāatceļ priekšnodokļu un avansa maksājumu slogs, kā arī jānovāc birokrātiskie šķēršļi Eiropas Savienības fondu apguvē. Jānodrošina, lai Eiropas nauda tiktu izmantota tālredzīgai un valstiskai tautsaimniecības attīstībai, nevis lāzeršoviem un briežu dārziem,” uzsvēra Zatlers.
Kā būtisku darbu valdībai Zatlers uzsvēra nepieciešamību pieņemt visaptverošu minimālās sociālās aizsardzības programmu, īpašu uzmanība pievēršot bezdarbnieku sociālajām garantijām.
“Vienlaikus ir jāturpina darbs pie politiskās vides pārveidošanas,” atzina Zartlers. “Būtiska ir vēlēšanu sistēmas pilnveidošana. Tas attiecas gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, gan uz politiskās reklāmas ierobežošanu, gan uz partiju atkarības mazināšanu no viņu finansētājiem, kā arī efektīvu sodu mehānismu izveidošanu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Ir svarīgi, lai nākamās Saeimas vēlēšanas būtu arī kvalitatīvi jaunas vēlēšanas.”
Tāpat Zatlers aicināja uzņēmējus, ekspertus, dažādas sabiedrības grupas uz Sabiedrisko forumu, lai nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts tālāko attīstību.
“Jums katram ir viena balss – rūpīgi izvērtējiet, kam to atdot gan pašvaldību, gan Eiropas parlamenta vēlēšanās,” runas noslēgumā aicināja valsts prezidents.
Kā ziņots, 14.janvārī pēc tikko kā Vecrīgā notikušajiem grautiņiem Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika uzdoti trīs darbi valdībai un trīs darbi Saeimai. To nepildīšanas gadījumā viņš solīja rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.
Zatlers sacīja, ka Saeimai līdz 31.martam “būtu jāpieņem” grozījumi Satversmē par tautas tiesībām lemt par Saeimas atlaišanu. Tāpat kā neatliekami uzdevumi Saeimai tika minēti grozījumi Vēlēšanu likumā, kā arī ekonomikas attīstības plāna un valsts aizņēmuma līdzekļu izmantošanas plāna uzraudzības padomes izveide. No šiem uzdevumiem patlaban pilnībā vēl nav izpildīta iecere par Satversmes grozījumiem, kuri Saeimā ir pieņemti 2.lasījumā.
Valdībai, ko tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), Zatlers uzdeva nākt klajā ar skaidru valsts pārvaldes reorganizācijas plānu un Ministru kabineta reorganizāciju. Tāpat kā neatliekams darbs valdībai tika norādīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja nozīmēšana.
Ministru kabineta reorganizācija un “jaunu seju” ienākšana valdība, ņemot vērā jaunās Valda Dombrovska (JL) valdības apstiprināšanu, ir notikusi. Valsts pārvaldes reorganizācijas plāns tagad ir jāizstrādā Dombrovska vadītajam Ministru kabinetam. Savukārt KNAB vadītāju izvirzīja jau Godmaņa valdība, un, neskatoties uz valdību maiņu, Saeima to apstiprināja.
Vienu dienu pēc 13.janvāra grautiņiem nākot klajā ar savu paziņojumu, kas vēlāk tika nodēvēts par ultimātu, Zatlers sacīja: “Tikai ar šiem konkrētajiem darbiem mēs varētu nomierināt sabiedrību un varētu dot tai nelielu cerību, ka process valstī virzīsies uz labo pusi. […] Uz jautājumu, kas notiks, ja tas netiks izpildīts līdz 31.martam, atbildēšu kategoriski – es rosināšu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.”
