Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, interesantu pētījumu “Vai Latvijas pašvaldības ir atvērtas uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem?” veicis finanšu un grāmatvedības konsultāciju uzņēmums “Mana nauda”. Tajā ir interesanti dati arī par Aizkraukles rajona pilsētu domēm un pagastu padomēm.
Ar “slepenā pircēja” metodi
Pētījums ir pavisam “svaigs”. Tas veikts laikā no 15. janvāra līdz 14. martam. Izmantota “slepenā pircēja” metode, proti, pētnieki, uzdodoties par uzņēmējiem, kuriem interesē atvērt jaunu ražotni konkrētas pašvaldības teritorijā, noskaidroja, cik gatavas tam ir pašvaldības. Šoreiz “slepenais pircējs” bija kāds kokapstrādes uzņēmums.Pirmajā pētījuma posmā 550 Latvijas pašvaldībām — rajonu padomēm, novadu domēm un pagastu padomēm — elektroniski izsūtīja oficiālas e-pasta vēstules. Pēc tam apkopoja atbildes, ko saņēma 15 dienu laikā pēc vēstuļu izsūtīšanas. Otrajā posmā, pa tālruni divreiz zvanot pašvaldībām, noskaidroja, vai domes un padomes centrālo tālruni (ņemts no pašvaldību mājaslapām vai Latvijas pašvaldību savienības mājaslapas — aut.) var sazvanīt tūlīt pēc darba laika sākuma un neilgi pirms darba laika beigām.
Rezultāti šokē
Rezultāti, kādus ieguva pētījuma autori, pārsteidza un pat šokēja. Izrādās, 76 procenti Latvijas pašvaldību nav ieinteresētas sava novada attīstībā, jo piedāvājumam atvērt pagastā vai pilsētā jaunu ražotni atsaucās tikai 24 procenti domju un padomju. Piezvanīt saviem ievēlētajiem tautas kalpiem tūlīt pēc darba laika sākuma vai pusstundu pirms darba laika beigām varēja tikai 61% pašvaldību, pārējās (39%) nebija sazvanāmas. Tātad domes vai padomes darbinieki no rīta neatbild, jo, iespējams, dzer kafiju, bet dienas beigās neceļ klausuli, jo sen jau devušies tālēs zilajās…
Vismazāk ieinteresētas jaunas ražotnes atvēršanā un tātad darba vietu radīšanā ir Balvu, Dobeles, Jelgavas un Preiļu rajona pašvaldības, visvairāk ieinteresētas — Alūksnes, Valmieras un Ventspils rajona vietējās pašvaldības. Visneiespējamāk sazvanīt domes un padomes ir Ogrē, Preiļos, Rēzeknē un Rīgā, toties laba saziņa ar iedzīvotājiem ir Bauskas, Daugavpils un Jēkabpils rajonā.
Vērtējot reģionu griezumā, visvairāk ieinteresēts uzņēmējdarbības attīstībā ir Rīgas reģions — uz e-pasta vēstulēm atbildējušas 30% pašvaldību — un Vidzemes reģions (28%). Tomēr arī tas ir maz laikā, kad tik ļoti pieaug bezdarbs un strauji samazinās uzņēmējdarbība. Īpaši svarīgas jaunas darba vietas būtu novados, kas ir ārpus valsts centrālās daļas.
Aizkraukles rajons laiski gaida vēlēšanas
Lasot par to, kāda situācija ir Aizkraukles rajonā, nudien rodas pārliecība, ka pašvaldību vēlēšanas ir vienīgais glābiņš, lai kaut ko mainītu. Spriediet paši! Piedāvājumam atvērt Aizkraukles rajonā, konkrētā pagastā vai pilsētā, jaunu kokapstrādes ražotni atsaucās tikai četras (!) pašvaldības no 22! Pārējās 18 jeb 82% vietējo pašvaldību piedāvājumu vienkārši ignorēja.
Tikpat katastrofāla situācija Aizkraukles rajonā ir saistībā ar atbildēm uz oficiālām vēstulēm. No 22 pašvaldībām nosūtītajām vēstulēm atbildes saņemtas tikai no četrām: no Aizkraukles novada domes, Jaunjelgavas pilsētas domes, Bebru un Skrīveru pagasta pašvaldības. Pārējās 18 padomēs un domēs, arī Aizkraukles rajona padomē, acīmredzot uzskata, ka uz elektroniskām vēstulēm nav jāatbild. Un tas ir laikā, kad mūsdienu informācijas tehnoloģijas jau ir obligāta jebkuras iestādes un uzņēmuma ikdienas nepieciešamība, laikā, kad sākam ieviest elektronisko parakstu.
Nedaudz labāka situācija Aizkraukles rajonā ir ar piezvanīšanu savai pašvaldībai no rīta un dienas beigās. Šajā laikā uz tālruņa zvaniem neatbild tikai astoņās no 22 pašvaldībām jeb 36% vietvaru: Klintaines, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Sunākstes, Staburaga un Zalves pagasta padomē. Šajā ziņā disciplinētāki ir pašvaldību darbinieki tikai Bauskas, Cēsu, Daugavpils un Jēkabpils rajonā.
Jāizvērtē darbinieku profesionalitāte
Kādi ir secinājumi? SIA “Tirgzinis” tirgus izpētes speciāliste Ieva Kozlovska uzskata, ka būtu vēlams izvērtēt pašvaldību darbinieku profesionalitāti un attieksmi pret darbu. Ja jau sāk atbildēt uz zvaniem vismaz pusstundu vēlāk un beidz atbildēt pusstundu agrāk, darba laiku un tātad arī atalgojumu vajadzētu par stundu samazināt. Tā varētu ietaupīt budžeta līdzekļus un nevajadzētu maldināt pašvaldības iedzīvotājus, ka viņi pakalpojumus var saņemt stingri noteiktajā darba laikā. Pētījuma veicēji vairāk akcentē pētījuma pirmo posmu, proti, uzņēmēja vēlmes atvērt jaunu ražotni ignorēšanu, jo “pašvaldības tomēr nav glābšanas dienests, kur uz zvanu ir jāatbild nekavējoties. Var būt vairāki iemesli, kāpēc pašvaldības darbinieks tobrīd nevar atbildēt uz zvanu, piemēram, sapulce, izgājis uz labierīcībām un tamlīdzīgi, taču, ņemot vērā visā pētījuma laikā iegūtos datus, var secināt, ka problēmas ar sazvanīšanu tomēr ir”.
Pētījuma laikā arī atklāts, ka vairākās pašvaldībās nemaz neprot lietot ne e-pastu, ne internetu… Par kādiem mūsdienīgiem pakalpojumiem iedzīvotājiem gan var runāt, ja pašvaldībā strādā informācijas tehnoloģiju analfabēti? Būtu jāsāk ar elementārāko — jāapmāca esošie darbinieki vai jāpieņem darbā tādi, kuri to visu jau prot.
Novadu pašvaldībās tādā līmenī strādāt vairs nevarēs. Arī pakalpojumu centros pagastos vajadzēs izglītotus un izdarīgus darbiniekus. Cerams, vēlēšanās mēs tādus izvēlēsimies.
