Otrdien ap 50 Aizkraukles rajona uzņēmēju tikās publiskajā diskusiju forumā par uzņēmējdarbības veicināšanu Zemgales reģionā. Diskusijā Aizkraukles pilsētas kultūras namā piedalījās pārstāvji no Zemgales plānošanas reģiona, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Jelgavas inovāciju centra, Latvijas investīciju attīstības aģentūras un banku filiālēm.
Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš uzņēmējus informēja par plānošanas reģiona pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam. Vītoliņa kungs uzsvēra, ka Zemgales reģions uzņēmējdarbībai viens no perspektīvākajiem. Valstij nevajag iejauktiesAnalītisko pētījumu laboratorijas (APL) pārstāve Aiga Andersone uzņēmējiem stāstīja par pētījuma uzņēmējdarbības attīstības problēmām Zemgales reģiona rezultātātiem. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Aizkraukles rajona iedzīvotāji un uzņēmēji, salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, par uzņēmējdarbības vidi ir noskaņoti ļoti skeptiski — liecina APL pētījums. Galvenās problēmas — produkcijas noieta tirgus samazināšanās, apgrozāmo līdzekļu trūkums, ražošanas izmaksu pieaugums un klienta nespēja samaksāt par produkciju.Traucējošie faktori — birokrātija, nodokļu paaugstināšana un nepietiekama piekļuve finanšu resursiem. 58% Zemgales uzņēmēju uzskata, ka valsts atbalsts uzņēmējdarbībai ir nepietiekams un tikai 10% pārliecināti, ka valsts pietiekami atbalsta uzņēmējus. 63% uzņēmēju domā, ka valstij nevajadzētu iejaukties uzņēmējdarbībā.Lielākā Zemgales reģiona uzņēmumu priekšrocība ir zinoši un profesionāli darbinieki. “Tomēr šo priekšrocību mēs drīz varētu zaudēt, paliekot bez iedzīvotājiem kuri pamet Latviju. Līdz ar to galvenā prioritāte ir dzīves vides uzlabošana, lai saglabātu esošo darbaspēku,” teica APL pārstāve Aiga Andersone. Pētījums nodots plānošanas reģionam, kurš pēc tam, izmantojot datus, varēs izdarīt risināt problēmas. SIA “RRKP būve” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš teica: “Mēs visi ekonomisko apsvērumu dēļ jau tagad varējām apturēt savu uzņēmumu darbību. Bet mēs to nedarām un cenšamies izdzīvot, neskatoties uz valsts attieksmi. Inspekcijas, aģentūras un pārvaldes no gada sākuma darbojas agresīvāk. Arī samaksa par šo valsts institūciju pakalpojumiem ir paaugstināta. Lai saņemtu saskaņojumus, jāgaida mēnešiem ilgi.”Piedāvā savu stimulēšanas plānuInteresants bija Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sabiedrisko attiecību speciālistes Litas Kokales sagatavotais materiāls par darbībām, kuras jāveic valdībai, lai uzņēmēji spētu pārvarēt ekonomisko krīzi. Svarīgākais, kasvaldībai būtu jādara — jāmaina situācija. Uzņēmēji dažādu nodokļu veidā uztur valsti, bet pašiem apgrozāmo līdzekļu trūkums neļauj strādāt. Valstij būtu ievērojami jāsamazina birokrātiskais aparāts un jāmaina iepirkumu kārtība, jārada noteikumi, kuri uzņēmējiem būtu saprotami un nebūtu jātērē laiks, apstrīdot dažādu valsts iepirkumu rezultātus. Kokales kundze kritizēja valdību par to, ka valsts ekonomikas stabilizācijas plāns pieņemts lielā steigā, nekonsultējoties ar uzņēmējiem. LTRK atbildot šādai rīcībai izstrādāja savu — uzņēmēju — plānu ekonomikas stimulēšanai, kurā kā pamatprioritātes ir izvirzītas: uzņēmējiem vairs nekreditēt valsti, izveidot un iedarbināt krīzes situācijai atbilstošus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu finansējuma mehānismus, samazināt administratīvo slogu, nekavējoties ieviest darboties spējīgu eksporta garantiju shēmu, paātrināt un vienkāršot ES fondu apguvi un citas. “Plāna izstrādē piedalījās ne tikai LTRK biedri, mēs braucām pa Latvijas lielākajām pilsētām un runājām ar uzņēmējiem, lai dzirdētu arī viņu domas un viedokļus,“ teica Lita Kokale. Interesē alternatīvās enerģijasLatvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Līga Stafecka un Zemgales plānošanas reģiona lauku attīstības speciāliste Alda Paura informēja par paredzētajiem Eiropas struktūrfondu projektiem un to īstenošanu. “Pēdējā laikā, piedaloties semināros un konferencēs, uzņēmēju vidū ir vērojama liela interese par alternatīvo enerģiju ražošanu, par to, tuvākajā laikā vajadzēt rīkot atsevišku diskusiju, jo šis jautājums ir ļoti aktuāls,“ stāstīja Zemgales plānošanas reģiona lauku attīstības programmas konsultante Alda Paura.Bankām naudas netrūkst Diskusijas noslēgumā uzņēmēji tikās ar banku pārstāvjiem. Konkrētu jautājumu banku pārstāvjiem bija maz, “Ja uzņēmējiem ir labs biznesa plāns, mēs to noteikti izskatīsim, un viens no “vilcējiem“ tiešām varētu būt enerģijas ražošana. Mēs varam izdzīvot bez lielajiem televizoriem vai ādas apaviem, bet mēs nevarēsim izdzīvot bez siltuma. Mūsu bankai finanšu resursi ir pietiekami. Lielākā problēma ir stabilitāte ilgtermiņā, jo mēs nevaram finansēt daudzus projektus, ja neredzam to attīstību nākotnē,“ teica “Swedbank“ Aizkraukles filiāles vadītājs Uldis Riekstiņš. Visi banku filiāļu vadītāji apliecināja, ka ir gatavi sadarboties ar uzņēmējiem, bet ļoti daudz kas ir atkarīgs no valsts monetārās politikas, un atsaucības.
“SEB bankas“ filiāles vadītājs Kaspars Sniedzītis:– Domāju, ka šādas diskusijas ir ļoti vērtīgas. Tās dod abpusēju informāciju. Tomēr, biju domājis, ka diskusija ar banku izvērtīsies citādi, būs vairāk konkrētu jautājumu. Iznāca runāt par nekonkrētām lietām un atbildēt ar vispārīgām frāzēm. Šādu diskusiju kādreiz vajadzētu veidot tikai ar banku pārstāvjiem, kurā var pārrunāt konkrētus jautājumus.
SIA “CBS Aizkraukle“ direktors Jānis Lauks:– Diskusija ir vajadzīga. Tās laikā izskanēja daudz pārmetumu valsts pārvaldei, kuriem es tomēr negribētu piekrist. Valsts cik iespējams atbalsta uzņēmējus. Es gan pārstāvu nelielu uzņēmumu, un Eiropas struktūrfondu līdzekļi nav mums nav domāti, bet par to forumā daudz runāja. Uzziņa.Zemgales plānošanas reģions atrodas Latvijas dienvidaustrumos un aptver 10742 km2 lielu teritoriju. 2000. gadā Zemgales plānošanas reģionā iekļāvās Aizkraukles un Jēkabpils rajoni. Pašlaik reģionā ietilpst Jelgavas, Dobeles, Aizkraukles, Bauskas, Jēkabpils rajoni un Jelgavas pilsēta.
