Savulaik 27. martā plaši atzīmēja Starptautisko teātra dienu. Tagad svētki ir klusāki, aprobežojas vien ar kādu uzvedumu vai koncertu. Bet kas gan būtu teātris bez skatītājiem? Viena no viņiem ir arī Ilze Kalvišķe (attāla radiniece Aizkraukles teātra režisoram Jurim Kalvišķim — aut.).
Kad Ilzes kundzi aicināju parunāties, viņa jutās samulsusi un šaubījās, vai varēs ko interesantu pastāstīt, jo neesot nekāda teātra kritiķe.
Kultūras dzīves vidū Ilzes kundze bez teātra nevar, turklāt ar šo mīlestību viņa “aplipinājusi” arī meitu. Iespējams, teātra “bacilis” pārmantots no tēva, kurš arī pats savulaik iestudējis lugas.
Kopš 1981. gada Ilze dzīvo Kokneses pagasta Kaplavā. Līdz tam viņa mita dzimtajā pusē Sunākstē. Tur pavadītos gadus viņa atceras ar īpašu sirsnību. Pēc pedagoģiskās skolas beigšanas strādājusi gan skolā, gan pagastā. Tolaik visu kultūras dzīvi veidoja skolotāji. Un viņu vidū allaž bija Ilze. Piedalījās gan pilngadības, gan bērnu svētku, gan mirušo piemiņas dienu organizēšanā.
Apķeras ap kaklu Tolaik Sunākstē bija arī dramatiskais kolektīvs. Ilzes kundze pēc vajadzības “ielēca” jebkurā lomā. Viņa atceras, kā “taisījusi” jūru — krāsojusi auduma baķi zilā krāsā. Savukārt Gunāra Priedes lugā “Zilā” Ilzes kundze atveidoja Rasmas lomu. Un kas tad ir teātris bez kurioziem! Ilze atceras, kā vienā patriotiskā lugā tēlojusi meiteni, kuru nošāva. Kad ainas beigās kāds “kareivis” viņu no skatuves nonesis, “nošautā” viņam apķērusies ap kaklu, jo baidījusies, ka nenomet zemē. Teātru skatē viņa par to saņēmusi aizrādījumu, jo “nošautie” nekustas.
Brauc “uzdzīvot” Kad Ilzes kundze pārcēlās dzīvot uz Kokneses pusi, viņai pietrūka tieši pietrūka tā darbīguma, kas tolaik virmoja Sunākstē. Taču tas nenozīmē, ka viņa savu turpmāko dzīvi vada mierā. Kā pati smej, ar meitu un mazmeitu, un aizbrauc uz Rīgu “uzdzīvot”. Tā gan nav staigāšana pa krogiem, bet mākslas baudīšana — viņas apmeklē gan kino, gan teātrus. “Sensācija”, “Meža gulbji”,”Kungs iet medīt”, “Zemes nodoklis” — tās ir tikai dažas izrādes, kas redzētas Rīgas teātros. Parasti iepriekš Ilzes kundze izrādi iepazīst neklātienē, jo kaķi taču maisā nepērk. Viņa zina, uz kādu izrādi iet un kas tajā tēlos,jo izlasa recenzijas un informāciju presē. Drīzumā viņa cer noskatīties izrādes “Lodes pār Brodveju” un “Naži vistās”. Mīļakie aktieri ir Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris, Lāsma Kugrēna, Valdis Liepiņš. Viņai patīk komēdijas, bet jo īpaši tādas izrādes, par kurām vēl ilgi var domāt. Redzēti arī visi vietējo pašdarbnieku iestudējumi. Pēdējais spilgtākais iespaids — no koknesiešu iestudētās Leldes Stumbres lugas “Roze”. Patikusi arī nule redzētā Daugavpils teātra komēdija “Tās sasodītās mīlestības dēļ…”. Diemžēl ilgi eiforijā Ilzes kundze dzīvot nevar, jo bieži vien gadās, ka pēc atgriešanās no izrādes jāiet uz kūti slaukt govi. Un tas pēc izrādes esot pats nepatīkamākais.
