Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2007.gadu, ir palielinājies par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti par pagājušo gadu.
Divas trešdaļas jeb 67,7% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,7%, bet sieviešu – 62,4%.
Latvijā bija nodarbināti 1,124 miljoni cilvēku jeb 62,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja – atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības.
Salīdzinot ar 2007.gadu, pagājušajā gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Pagājušajā gadā nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākais no tiem bija darba samaksa, ko saņēma 57,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija 91 600 darba meklētāju jeb 7,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – nodarbinātajiem un darba meklētājiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pagājušajā gadā palielinājies gan darba meklētāju skaits, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī pagājušajā gadā bija augstāks nekā sievietēm. Gandrīz ceturtā daļa jeb 25,3% no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.
Pagājušajā gadā ekonomiski neaktīvi bija 580 600 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to skaits ir samazinājies par 5,2%. Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka pagājušajā gadā valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 16 600, tas ir, 2,9% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2007.gadu, ir samazinājies par 3200.
Pagājušajā gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 41% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais jeb 31,2% bija skolnieki vai studenti, kas mācījās un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais jeb 9,7% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku, bet ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi bija 8,7%.
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu, vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kas meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, – tie ir ekonomiski neaktīvi.
CSP nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 24 100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30 700 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits pagājušā gada sākumā.
