Šorīt ar metāla barjerām ierobežota Brīvības pieminekļa apkārtne. Brīvības pieminekļa apkaimes ielās noteikti satiksmes ierobežojumi un automašīnas nedrīkst apstāties un stāvēt. Notikuma vietā no rīta bija neliels skaits likumsargu.
Kā ziņots, šodien Rīgā un citviet Latvijā plānots pieminēt latviešu leģionārus.Šodien plkst.12 Rīgas Doma baznīcā plānots leģionāru piemiņas dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma leģionāri bija plānojuši doties gājienā līdz Brīvības piemineklim, bet Rīgas pašvaldība drošības apsvērumu dēļ šo pasākumu rīkot aizliedza. Tomēr iespējams, ka, tāpat kā pirms diviem gadiem, gājiens notiks nesankcionēti un varētu notikt provokācijas un incidenti.
Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) uzskata, ka 16.martā provokācijas Rīgā ir neizbēgamas un iespējami arī cilvēku upuri. Tāpēc Rīgas mērs “aicina īstenos latviešu patriotus būt gudrākiem un nepakļauties provokatoriem”, informēja Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa.
Tāpat Birks aicina politiskos spēkus necensties izmantot “šo latviešiem emocionāli tik smago dienu”, lai palielinātu savu politisko kapitālu, tā kā šajā reizē tas varot prasīt arī cilvēku upurus un, iespējams, daudzi politiķi vēl neesot apzinājušies situācijas nopietnību.
Neskatoties uz aizliegumu rīkot jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa, svētdien konferencē “Nākotne – bez nacisma” Latvijas Antifašistiskās komitejas priekšsēdētājs Eduards Gončarovs aicināja visus ap plkst.12 doties “ekskursijā” pa Rīgas centru.
Arī “Tēvzemes Nacionālo spēku savienība” iepriekš medijiem izplatītā paziņojumā norādījuši, ka savienības biedri un atbalstītāji šodien, ņemot līdzi valsts karogus, dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Policija nepieciešamības gadījumā ir gatava ierobežot vai slēgt gājēju kustību Brīvības pieminekļa apkārtnē un daudzās Vecrīgas ielās.
Atbildīgie dienesti ir gatavi nodrošināt kārtību 16.martā un būs skarbi pret jebkuru, kas radīs nekārtības vai apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, iepriekš norādīja jaunā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
“Mēs esam gatavi šai dienai, un mēs patiešām būsim skarbi pret jebkuru, kas mēģinās radīt jebkādu apdraudējumu sabiedrības drošībai,” brīdināja iekšlietu ministre.
Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija 16.martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus. Administratīvā rajona tiesa noraidīja visus pieteikumus, ar kuriem bija apstrīdēti pašvaldības atteikumi.
“Daugavas Vanagi” šodien no plkst.13 līdz plkst.14 vēlējās rīkot gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim un sapulci, kurā varētu piedalīties 300 cilvēku.
No plkst.10 līdz plkst.13 pie Brīvības pieminekļa pasākumu “Par brīvu Latviju bez nacisma” bija pieteicis Eduards Gončarovs, un tajā varētu piedalīties 20 cilvēku. Savukārt no plkst.17 līdz plkst.18 pie pieminekļa sapulci bija pieteicis Genādijs Kotovs (PCTVL), kurā, pēc viņa domām, varētu piedalīties 100 cilvēku.
Kā ziņots, pašvaldība 2006.gadā neatļāva rīkot leģionāru piemiņas gājienu un šo lēmumu Administratīvā rajona tiesa atzina par tiesisku. Pēc tam naktī uz 16.martu policija pieminekli iežogoja.
Savukārt 2007. un 2008.gadā pašvaldība atļāva rīkot gājienu un tie notika ievērojamu policijas spēku uzraudzībā.
Leģionāru piemiņas dienu 16.martā sāka atzīmēt “Daugavas vanagu” organizācija 1952.gadā. Tieši šī diena tika izvēlēta, jo 1944.gadā tajā sākās kauja Veļikajas upes austrumu krastā par augstieni “93,4”. Šī bija pirmā kauja, kad abas latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās kopā, turklāt vienīgo reizi visa kara laikā – latviešu vadībā.
1998.gada vasarā Saeima 16.martu noteica par Latviešu karavīru atceres dienu, taču pēc divus gadus ilgušām asām diskusijām deputāti to atzina par kļūdu un 2000.gadā 16.marts tika svītrots no oficiālo atceres dienu saraksta.
