Aizvadītā nedēļa paskrējusi vēja spārniem. Mainījies ir daudz kas, ne tikai valstī, bet arī auto tirdzniecībā. Darba paliek aizvien mazāk. Arī iepriekšējā nedēļā darbu apjoms autoservisā samazinājās. Masu mediji neatlaidīgi atkārto: valstī un pasaulē valda ekonomiskā krīze. Tas ir jūtams arī auto biznesā.
Cilvēki iegādājas pārtiku, nevis labo mašīnas. Kādreiz, lai tiktu servisā, bija jāgaida rindā, bet tagad meistars jebkurā laikā var apkalpot klientu. Liela daļa klientu ir paņēmuši kredītus, zaudējuši darbu. Protams, viņi spiesti maksāt parādsaistības, nevis domāt par mašīnu. Bezdarbs strauji palielinās. Palikt bez darba mūsdienu Latvijā nozīmē, iespējams, palikt arī bez sava mitekļa kredītu dēļ. Ekonomikas eksperti pārliecinoši prognozē bezdarba vidējā līmeņa pieaugumu līdz desmit procentiem. Tātad atgriežamies pagātnē pirms desmit gadiem, kad Krievijas krīzes laikā bezdarba līmenis bija virs 10%. Šos laikus gan nevar salīdzināt. Cilvēkiem 1998. un 1999. gadā nebija zudusi cerība, ka Latvijā viss vēl notiks, ražošana, uzņēmējdarbība attīstīsies, taču šobrīd pesimisms ir daudz lielāks, jo ekonomikas lejupslīdi prognozē vairākiem gadiem. Darba meklēšanas laiks kļūs ilgāks, jo brīvo darba vietu skaits jau tagad samazinājies par 70 procentiem. Skumji, bet bez darba visvairāk ir cilvēku ar profesionālo izglītību, tad ar vidējo vispārējo un augstāko – šādu bezdarbnieku skaits arvien pieaug. Pagājušajā gadā jaunas automašīnas Latvijā pirka uz pusi mazāk, un tas bija lielākais auto tirgus samazinājums Eiropas Savienībā. Krīze ir skārusi visus — gan auto ražotājus, gan tirgotājus.Auto tirdzniecībā tas bija jūtams jau sen. Automašīnas, kuras ražotas pirms desmit gadiem, ir daudz kvalitatīvākas un izturīgākas nekā mūsdienu auto. Daudzi lielie automašīnu ražotāji ir uz bankrota robežas. Amerikas uzņēmums “General Motors” (GM), kurā ražo tādas pie mums pazīstamu marku, kā “Opel” un “Saab” automašīnas, aicinājis arī Eiropas valstu valdības palīdzēt izdzīvot. Pašlaik GM Eiropā nodrošina vairāk nekā 50 tūkstošu darba vietu. Speciālisti domā, ka no GM bankrota Eiropā ciestu vairāki simti tūkstošu darbinieku, kas saistīti ar GM piegādātājiem vai citādā veidā radniecīgiem uzņēmumiem.GM jau lūdzis Vācijai 3,3 miljardus eiro un sācis sarunas par iespējamu aizdevumu arī ar citām Eiropas valstu valdībām. Eiropas valstu valdības, iespējams, uztraucas, ka gadījumā, ja tās aizdos naudu GM, tā varētu aizplūst uz ASV, lai glābtu ražošanu tur, nevis Eiropā. Bet jebkurā gadījumā tas ietekmēs situāciju arī Latvijā. Kaut vai tā — jo mazāk mašīnu, jo mazāk pirks degvielu. Tās tirgotāji, lai izdzīvotu, būs spiesti degvielas cenu paaugstināt. Līdzko paaugstināsies degvielas cena, tā viss kļūs dārgāks. Vēl viena problēma, kas mani satrauc — kas notiek Latvijas izglītības sistēmā, īpaši bērnudārzos? Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par iespējamo statusa maiņu bērnudārzu skolotājiem, kvalificējot viņus par tehniskajiem darbiniekiem vai aprūpētājiem. Tāpat nav skaidrs, kas finansēs bērnudārzus. Kaut arī Aizkraukles novada pašvaldība nav nabadzīga, tas tāpat ietekmēs budžetu, un atkal zaudētāji būsim mēs visi. Savukārt, ja nāksies kādu bērnudārzu slēgt, daudzi būs spiesti algot auklītes. Bet cik ir tādu ģimeņu, kas šodien to var atļauties?Valdībai vajadzētu domāt par to, kā veicināt uzņēmējdarbību. Tā saruktu bezdarbnieku skaits. Diemžēl varasvīri domā par to, kā paaugstināt nodokļus un samazināt algas. Tas nav risinājums. Daudzās krīzes skartās valstīs nodokļi tika samazināti. Pie mums nez kāpēc daudzas lietas notiek otrādi.Vecā valdība ir kritusi, tagad, cerams, būs labāka. Domāju, ka Valda Dombrovska valdībai, ja Saeima to apstiprinās, nebūs ilgs mūžs. Ja premjers ir iesācējs un ministri arī nav būtiski mainījušies, kas labs var iznākt? Latviešu tauta tiks iedzīta vēl dziļākā bedrē. Kur ir solītās “jaunās” sejas? Un topošais premjers arī tikai par nodokļu paaugstināšanu un algu samazināšanu vien runā. Kur ir ilgtermiņa attīstības plāns? Starptautiskais valūtas fonds tikai diktē noteikumus, bet vai mēs būsim ieguvēji? Zaudētāji būs mūsu bērni. Nedēļas nogalē bija svētki. Kaut arī daudzi uzskata, ka 8. marts ir komunistu laika svētki, es tam nepiekrītu. Tad jau 1. maiju arī nevajag svinēt!Vai mums vajag tikai depresīvos gaudu svētkus, lai vēl vairāk “pielīpam” pie zemes? 8. marts — tie ir skaisti svētki, kuri dod iespēju lieku reizi apliecināt, ka sievietēm mūsu dzīvē ir nozīmīga loma. Arī es neaizmirsu savu mīļoto sievieti. Bija gan ziedi, gan torte. Svētku izjūtu radām mēs paši, ja vien to vēlamies.
