Nav tālu no patiesības tas, kurš teic, ka marts ir zemledus makšķernieku pēdējo iespēju laiks. Protams, atradīsies vēl arī aprīļa sākumā kāds Latgales vai Vidzemes augstienes ezers, kas varēs konkurēt ar vaļējiem upju ūdeņiem, bet uziešana uz tiem būs saistīta ar samērā lielu risku.
Marts vienmēr ir saistījies ar lielo brekšu aktivizēšanos. Šī procesa pirmā novērojamā pazīme ir tā, ka veikalos copmaņi iepērk vismaz 150 mm diametra ledus urbjus. Tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kur sāk “pacelties” pirmie “portfelīši”. Kilogramīgie brekši un “sudraba bultas”Ar to gan nebija domāti puskilogramīgie pliči, kurus makšķernieki velk visu ziemu un kas breksim līdzinās tikai pēc formas. Kārtīgs breksis, manā skatījumā, sākas vismaz no kilograma, bet tie vieglākai kategorijai līdzīgie ir un paliek tikai kaulaini pliči. Pašreiz Lielupē pamatīgi aktivizējušās vimbas. Acīmredzot sākusies migrācija no jūras, un te nu klāt ir darbiņš arī inspektoriem. Daudzi ir godīgi makšķernieki, kas paņem tās piecas atļautā izmēra zivis, bet ir arī tādi, kas ik pa brīdim, zaglīgi apkārt skatienus mezdami, startē uz saviem spēkratiem, lai atbrīvotos no nelikumīgās vimbu kravas. Šajā laika posmā vienā dienā noķert 20 “sudraba bultu” nav nekāda īpašā problēma. Tikai vieni to dara ar atļautiem rīkiem, savukārt citi grib būt krietni gudrāki un asprātīgāki, jo, piesienot lielgabarīta bļitkas, tēlo, ka cītīgi rausta uz plēsoņām, bet tā raustīšanas amplitūda bieži vien pārsniedz makšķernieka augumu ar izstieptu roku. CemmētājiProtams, šie “gaļenieki” mēģina uztaustīt vimbu ceļu un tad ar cemmerēšanas paņēmieniem tās aizcirst. Šādos gadījumos tā vien prasītos kaut ko aizcirst viņiem pašiem. Vēl saprastu, ja katru aizcirsto zivi varētu izdabūt uz ledus, taču visbiežāk tā nenotiek. Dienas garumā šie cemmerētāji “aizplēš” neskaitāmas vimbas. Šai zivju sugai ir tā īpatnība, ka, pat zaudējot dažas zvīņas, zivs aiziet bojā. Vimba, tāpat kā forele, ir ļoti jutīga un, kaut arī skaitās spēcīga zivs, patiesībā viegli iet bojā. Cilvēks domā, zivis rīkojasKad uzcēla Rīgas HES un nosprostoja vimbām migrācijas ceļu Daugavā no jūras uz augšu, atradās gudrīši, kas izdomāja, ka vimbas varētu autocisternās pārvest uz Ogres upi un tad arī tur turpināsies šo zivju populācija. Izbūvēja pat speciālu auto novietošanas vietu, lai zivis būtu ērtāk ielaist upē. Kas notika pēc tam? To, ka zivis kārtējo reizi šādā veidā ielaistas upē, zināja visi ap upi dzīvojošie vai pastaigāties aizgājušie ļaudis, jo pat vēl trīs dienas pēc zivju ielaišanas upe bija pārvērtusies par baltu zivju līķu notekgrāvi. Skats bija drausmīgs. Prātā nāk teiciens — gribēja laikam, kā labāk, bet sanāca, kā vienmēr. Vāji ķērušās līdakasArī Lielupē copmaņi velk pēc svaigiem gurķiem smaržojošās salakas. Velk daudz, bet to izmērs ir samērā niecīgs, un lomi, salīdzinot ar Ventas salakām, ir “bērnu” statusā. Savā copes lietu veikalā Ogrē man visas dienas garumā iznāk par makšķerēšanu vien runāt. Tāpēc izkristalizējies interesants fakts. Proti, ja neskaita pašu pirmo ledu, šoziem ļoti vāji ķērušās līdakas. Pats katru ziemu tieku pie apmēram 40 līdakām, taču šogad… labāk neizteikšos. Tas ir dīvaini, jo pat zināmās vietās, kur šo zivju ir “ka mudž”, nekas vairāk par “zemmēriem” nav ķēries. Par to pašu ir sūdzējušies arī citi copmaņi. Laikam būsim pagājušā gada pavasarī, kad liegums vēl nebija spēkā, bet ūdeņi bija vaļā, tā pamatīgāk līdaku resursos iecirtuši robu. Tagad par to maksājam, jo tāds ar ikriem pilno līdaku slaktiņš, kāds notika šajā laika posmā pērn, sen nebija dzirdēts un pieredzēts. Arī viens no līdakām bagātākajiem ezeriem Latvijā — Lobes ezers — uz zaļsvārcēm “atvērās” tikai uz pāris nedēļām. Tad gan vilka skaistas līdakas, un viens otrs varēja palielīties arī ar “desmitniecēm”. Skats uz pavasariLēnām un pamazām sākam lūkoties pavasara virzienā, tāpēc prātīgākie un tālredzīgākie, neņemot vērā krīzi, sāk iepirkt nepieciešamo pavasara inventāru — ar domu, lai viss nebūtu pēkšņi jāiepērk vienā dienā. Tos, kuri domā, ka šogad visam copes inventāram būs lielākas cenas, kā copeslietu veikala īpašnieks varu nomierināt. Iespējams, kaut kam par kādu latu arī pacelsies, bet pārsvarā nekā īpaši sāpīga cenās nebūs, jo šajos ekonomiskajos apstākļos arī ražotāji nav ieinteresēti, lai prece iegultu plauktos. Domāju, daudz kas kļūs pat lētāks. Gaidām arī grozījumus noteikumos, un kuru katru brīdi tie tiks pieņemti, jo citādi nemaz nevar. Pavasaris ir klāt. Izmaiņas varētu būt diezgan interesantas un daudziem būtiski saistošas. Dzīvosim, redzēsim. Nākamreiz ķersimies pie pavasara inventāra, par to, kas labs, kas slikts, kas derīgs un kam ir tikai uzlikta cena, bet patiesībā tiek pārdoti pēdējie, piedodiet, neteikšu, kas. Visiem — ne asakas, un esiet prātīgi uz ledus! Atcerieties, jūs gaida mājās.
