Pēc trijiem mēnešiem noslēgsies vairāk nekā 15 gadu ilgusī vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. 2008. gada nogalē Saeimā apstiprinātais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic, ka pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šīgada 6. jūnijā, Latvijā būs 118 vietējo pašvaldību — 109 novadi un 9 republikas pilsētas.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi daudz iedzīvotāju jautājumu par to, kādas izmaiņas gaidāmas pēc novadu izveides, un sagatavojusi atbildes. Tās var izlasīt arī ministrijas mājaslapā www.raplm.gov.lv, sadaļā “Aktualitātes”. * Līdz kuram laikam notiek administratīvi teritoriālā reforma?Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek īstenota līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 6. jūnijā. Vienlaikus rajonu pašvaldību funkcijas tiek nodotas vietējām pašvaldībām, kas ilgs līdz 2009. gada 31. decembrim, kad rajonu padomes vairs nepastāvēs.* Kad beidzas esošo pašvaldību — domju, padomju — pilnvaras?Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi beidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju, padomju pilnvaras. Rajonu padomju kā lēmējinstitūciju pilnvaras beidzas 2009. gada 1. jūlijā. Tomēr rajona padomes izpildinstitūcija turpinās darbu līdz pilnīgai rajona institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanai vietējām pašvaldībām, kas jāveic līdz 2009. gada 31. decembrim. Šo procesu uzraudzīs par reorganizācijas plāna izpildi atbildīgā novada dome.* Kā tiks nodrošināta pašvaldību institūciju darba nepārtrauktība un saistību izpilde pēc pašvaldību vēlēšanām? Pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām par novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību būs atbildīgi un to nodrošinās bijušo pašvaldību izpilddirektori.Reorganizējot rajonus, tiek izstrādāts katra rajona reorganizācijas plāns, kurā paredzēta visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošana novadiem vai plānošanas reģioniem.* Vai tiks saglabāti esošie pagastu nosaukumi?Izveidojot novadu, tajā apvienotās pilsētas un pagasti iegūst novada teritoriālās vienības statusu, tomēr saglabā savu līdzšinējo nosaukumu.* Vai ir kādi kritēriji novadu veidošanai?Veidojot novadus, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:* novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas; * novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi; * attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometru, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram; * ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus;* novada teritorijā ir ne mazāk kā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju; * novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk kā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta.Saskaņā ar likumu Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst pēdējiem diviem kritērijiem, tomēr tai jāatbilst visiem pārējiem nosacījumiem.* Kā tiks organizētas vēlēšanas un ievēlēti jauno novadu deputāti?Republikas pilsētu un novadu domes vēlēšanas sagatavo un rīko vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija.Pilsētas domi un novada domi ievēl četriem gadiem. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.Šajās pašvaldību vēlēšanās deputātu vietu sadalē pašvaldībā piedalīsies tikai tie kandidātu saraksti, kuri vēlēšanās būs saņēmuši vairāk nekā 5% nodoto balsu kopskaita.Novada domē ievēlamo deputātu skaits tiek noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam: * līdz 5000 iedzīvotāju — 13 deputātu;* no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju — 15 deputātu;* no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju — 17 deputātu;* vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju— 19 deputātu.Republikas pilsētas domē ievēlamo deputātu skaits saistībā ar iedzīvotāju skaitu atšķiras, un tas ir:* līdz 50 000 iedzīvotāju — 13 deputātu;* vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputātu.Galvaspilsētas Rīgas Domes sastāvā ievēlēs 60 deputātu.Šīgada vēlēšanās 13 deputātu ievēlēs 41 pašvaldībā, 15 deputātu — 60 pašvaldībās, 17 deputātu — 16 pašvaldībās.37 pašvaldībās ir mazāk kā 5000 iedzīvotāju, tāpēc to domes vēlēšanās savus deputātu kandidātu sarakstus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības.* Vai administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiešām samazināsies deputātu skaits?Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem pavisam deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs šajās vēlēšanās būs jāievēl 1765 deputāti. Salīdzinot ar 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies vairāk kā divas reizes. Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās ievēlēja 4179 deputātus.* Kā tiks nodrošinātas vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības veidošana?Lai nodrošinātu 2009. gada pašvaldību vēlēšanas tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana, līdz 2009. gada 31. janvārim bija jāsasauc visu vietējo pašvaldību deputātu kopsapulce, kas ievēlētu novada vēlēšanu komisiju.Ja deputātu kopsapulce noteiktajā termiņā novada vēlēšanu komisiju neizveido, to ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.Tās pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.Novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.* Kas notiks ar skolām, slimnīcām, bibliotēkām un citām pašvaldību iestādēm pēc novadu izveidošanas?Reorganizējot rajonu pašvaldības un veidojot novadus, rajona teritorijā ietilpstošās vietējās pašvaldības vienojas par rajona pašvaldības īpašumā esošo iestāžu, piemēram, skolu, slimnīcu, pansionātu un citu iestāžu, nodošanu novadiem vai plānošanas reģioniem. Līdz ar īpašumu nodošanu tiek nodotas arī to saistības.Rajona reorganizācijas plānā paredzēto iestāžu nodošanu var sākt 2009. gada 1. martā, bet tā jāpabeidz līdz 31. decembrim.* Vai pēc novadu izveidošanas visi jautājumi būs jārisina novada centrā?Novada administratīvo centru nosaka katra novada pašvaldība. Novada pagastos un pilsētās tiks saglabāti pakalpojumu centri, kuros būs iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko līdz šim sniedza pilsētas vai pagasta pašvaldība. Papildus novada dome var izveidot vēl vairākus pakalpojumu centrus citās novada apdzīvotajās vietās, kur pirms tam šādu pakalpojumu centru nebija. Par to izveidošanu būs jālemj jaunajai novada domei. Likums paredz, ka pakalpojumu centriem jānodrošina pašvaldības kompetencē esošu izziņu izsniegšana un jāsniedz informācija par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem, jāpieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumi, jānodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksa, jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi no iedzīvotājiem un juridiskajām personām, jāreģistrē civilstāvokļa akti, jānodrošina informācija par domes pieņemtajiem lēmumiem.Lai saņemtu nepieciešamo pašvaldības pakalpojumu, iedzīvotāji varēs vērsties jebkurā tuvākajā novada pakalpojumu centrā neatkarīgi no savas dzīvesvietas novada teritorijā.Pēc 2009. gada 1. jūlija pakalpojumu centru nosaukums būs “pilsētas vai pagasta pārvalde”.* Kas notiks ar esošajām pagastu padomēm?Esošajās pagastu padomju ēkās pēc novadu izveidošanas sniegs dažādus pašvaldības pakalpojumus tāpat kā līdz šim. * Kas ir pakalpojumu centrs, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem tur sniegs?Pakalpojumu centrs ir vieta, kur iedzīvotāji varēs saņemt tos pašvaldību pakalpojumus, kādus līdz šim sniedza pagastu un pilsētu pašvaldības.
