Nezinu, kā citiem, bet man uzmetas pumpas, kad dzirdu vārdu “krīze”. Nu cik ilgi var? Piedevām vēl kaimiņiene savu kaķeni nosaukusi par Krīzi. Es viņai par spīti savējo pārkrustīju par Antikrīzi.
Es, piemēram, nekad neesmu jutusies tik labi kā tagad. Viendien skatos: internetbankā pienākusi vēstule — piedāvājums tieši man. Un nedomājiet, ka piedāvā iegādāties kaut kādu putekļsūcēju, bet gan — automašīnu līzingā. Un kāda izvēle! Kā šī vēstule pacēla manu pašapziņu! Plikadīdām kaut ko tādu nepiedāvātu! Tātad banka mani novērtē kā maksātspējīgu klienti. Vienīgi es to naudu neredzu — visu samaksāju kredītos.Vakar saņēmu īsziņu no citas bankas — tā mani aicina noguldīt naudu depozītā ar izdevīgiem procentiem. Un man atkal prieks. Tātad es izskatos pēc tādas, kurai mājās nauda glabājas zeķē. Galvenais — radīt iespaidu. Neatzīšos taču, ka vakar biju spiesta sasist savu māla cūciņu, kurā pa vienam santīmam bija sakrāti pieci lati.
