Valsts bez valdības ir kā kuģis bez stūrmaņa. Vēja vien vadīts, tas var peldēt iepriekšējā virzienā, grozīties uz vietas un pavērsties arī atpakaļ. Stūrmaņa meklētāji mums diemžēl ir tie paši — Tautas partija, kura jau novedusi valsti līdz ubaga tarbai. Tās reitings nonācis līdz kritiskai atzīmei — ja Saeimas vēlēšanas būtu šodien, par Tautas partiju balsotu tikai 1,6 procenti vēlētāju. Neapskaužamā situācijā pašvaldību vēlēšanās būs aizkrauklieši, kuri, gribēdami nobalsot par līdzšinējo novada vadību, būs spiesti atdot savu balsi par Tautas partiju, jo tās listē droši vien būs liela daļa pašreizējo domnieku. Taču antipopularitāte tautā netraucē šai partijai finansēt reklāmu televīzijā, uzbāzīgi aicinot stāties tās rindās, un arī uzmesties par galveno jaunas valdības veidotāju. Atkal tiek vicināts politiskās profesionalitātes karogs, jo šī partija, lūk, esot tādiem cilvēkiem visbagātākā. Ko tas nozīmē, mēs zinām: jebkurš var vadīt jebkuru nozari. Liec, kurā amatā gribi, visur darīs tā, kā partija liek, nevis, kā tautai un valstij labāk.
Valdībā solītās jaunās sejas atgādina savlaik populārās loterijas: nokasi aizkrāsotos lodziņus un uzzini, ko esi laimējis! Nemaz nebrīnīšos, ja kādā no “aizkrāsotajiem lodziņiem” izglītības ministra krēslā ieraudzīšu Vinetu Veldri, veselības kūrētāja vietā — Ati Slakteri vai policistu priekšnieka amatā — Ainaru Šleseru… “Izcilāko” profesionāli Edgaru Zalānu Tautas partija piedāvā premjera amatam. Un viņš būs tas, kurš valsti izvilks no krīzes akača?! To nespēja, lai kā centās, pat Ivars Godmanis, kuram vadīt valsti vienmēr uzticēts visgrūtākajos laikos. Varbūt “Jaunā laika” Valdis Dombrovskis? Bet ko viņš spēs Latvijā, ja vairāk grozījies pa Eiropas Parlamentu? Bezpartijisks kandidāts? Kurš gan bāzīs galvu cilpā, ja visu tik un tā noteiks partijas? Tā nu esam turpat, kur bijām. Godmanis nogāzts, un nav neviena vietā liekama. Valsts prezidents Valdis Zatlers var acis izskatīt, pēc nākamā premjera apkārt lūkojoties, bet neko jau neizdosies ieraudzīt.Valdību grib veidot visas tās pašas partijas, kuras tur bijušas līdz šim, pat Šlesers pārliecināts, ka bez “mācītājiem” jau nu neiztiks. No opozīcijas durvis uz valdības māju atstātas vaļā vienīgi “Jaunajam laikam”, jo bez tā nu tagad nevarēs, lai kā Tautas partijas elitei jāsakož zobi. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā: aktīvas darbošanās imitācija. Liels troksnis, daudz sarunu, apspriestu kandidatūru, nozīmīgu pārmaiņu gaidas, bet rezultāts — nekāds, jo, kā vēsta galvenā raksta virsraksts “Dienas Biznesā” — Godmanis aiziet, problēmas paliek. Premjeru nomainīs, pārbīdīs vietām ministrus, bet kapitālu pārmaiņu valsts dzīvē nebūs, kamēr likumus Latvijā lems tie paši vecie tautas priekšstāvji, mūsu pašu ievēlētie. Ja nākamos vēlēsim pēc vecās sistēmas, pie citiem un labākiem netiksim. Tas nu ir skaidrs.
