Kamēr ikdienas makšķernieki priecājās par lielo izvēli, lai pabūtu, kur sirds kāro, tikmēr Latvijas čempionāta dalībnieki cītīgi gatavojās pēdējam posmam, kam tika izvēlēts daudziem makšķerniekiem pazīstamais Mazais Baltezers.
Izlūkošana ar kaujuInteresantākais, ka vēl pirms maču sākuma visi, kam vien bija iespējas, devās trenēties. Jau iepriekš bija zināms, kur tiks novilktas sacensību zonas, un tas deva lielas iespējas, lai saprastu, kas ir kas. Abas sacensību dienas gan sagaidīja dalībniekus ar pilnīgu spoguļledu, kam virsū bija ūdens kārta, un brāzmainu vēju, kas pina auklas mudžeklī ne vienam vien sacensību dalībniekam. Taču kāda gan tam nozīme, ja runa par pēdējo Latvijas čempionāta posmu un tā medaļu sadali. Raudiņu klājiens un “bonusi”Jau treniņos bija jūtams, ka ezera dibens ir kā noklāts ar mazām raudiņām un plicēniem, taču lomā var patrāpīties arī pa “bonusa” asarim vai breksēnam. Tas arī pierādījās mačos, un lomi trim copes stundām bija samērā vareni. Viens otrs pat pacentās 180 viņam atvēlētajās minūtēs izdabūt uz ledus virs četriem kilogramiem spriganu zvīņaiņu. Protams, kā parasti, bija dalībnieki, kas no viena āliņģa izvilka visu savu “paredzēto” lomu, tā teikt, “uzsēdās uz zivju āderes”. Savukārt citiem nācās urbt un urbt, un meklēt “copīgās” vietas slapjām mugurām, līdz ar to arī lomos zivtiņu bija pulka mazāk. Taču tāds ir ziemas makšķerēšanas sports, kur liela daļa pieder veiksmei, un, ja tā tev pagriež muguru, ir skaidrs — rezultāta nebūs. Prakse dara savuŠo atziņu pieredzēja daudzi, taču mūsu izlases copmaņi atkal bija “zirgā”, kārtējo reizi pierādot, ka ir kāda samērā pastāvīga loģika, ko katrs atradis un līdz ar to arī izmanto, jo pa galvgali vien šie sporta makšķernieki “maisījās” neatkarīgi no tā, vai cope ir vai nav. Ko tu stipram padarīsi! Ja paturam prātā sektoru lielumu (100 x 100 metru) un to, ka tie ir cits citam līdzās un tos nošķir vien piecus metrus plata “tauvas josla”, arī mačos pierādījās, ka vienā sektorā pat vissliktākais rezultāts bija ap diviem kilogramiem, bet blakus zonā vislabākais nepārsniedza 1,8 kilogramus! Nez ko tas varētu nozīmēt? Būtībā tikai vienu — zivtiņa arī ikdienā cītīgi jāmeklē, un, kas viņu atrod, tas uzvar. Slinkuma lāpītājiem atliek cerēt uz Laimes māti vai arī baudīt dabu un svaigo gaisu, lai pēc tam mājās cēli paziņotu, ka nevienam neķērās, jo, redz, ir pilnmēness, nepareizais vējš, neīstais biolauks vai arī ne tās makšķerītes paņemtas līdzi.RezultātiKopvērtējumā par Latvijas zemledus makšķerēšanas čempioni kļuva “Salmo” komanda, kur gandrīz visi dalībnieki pārstāv arī mūsu valsts nacionālo izlasi kā vasaras, tā ziemas makšķerēšanas sacensībās. Otrajā vietā — “BB Cope”, trešie — “Pasaule”. Individuāli nepārspēts palika vairākkārtējais Latvijas un pasaules čempions Pēteris Liders no “Salmo”, otrajā vietā — Gatis Šterns no “BB Cope”, bet trešais — Latvijas zemledus makšķerēšanas izlases treneris Normunds Grabovskis no “Salmo”. Čempionāts beidzies, un tagad var aizbraukt pamakšķerēt arī parastās zivis…Daugavā iet vaļā brekšu cope. Gan Ogres ietekā pie Saulkalnes, gan Pļaviņu HES uzpludinājumā Lielvārdē plakanie vispirms jāiebaro, un tad jau viss notiek. Tikpat labi veicas arī Saukas ezerā. Tur gan viss ir vienkāršāk. Uzej uz ledus un, lēnām pastaigājoties, atrodi jau iebarotos āliņģus, tad piešauj vēl kādu barotaviņu klāt — un aiziet!Kokneses līcī it kā ķeras un it kā neķeras skaisti asari. Pats neesmu pārliecinājies, bet ziņas ir visai pretrunīgas. Daži paziņas regulāri brauc uz Mēmeli un velk raudas un vimbas, bet jāzina vietas, kur ziemā šīs zivis mājo.
