Es visu laiku esmu vēlējusies būt savas valsts preču patriote, bet kaut kā nesanāk.
Parasti, ejot uz veikalu, domāju pirkt Latvijas preci, bet, kā ieraugu mūsu kaimiņu lietuviešu lētāko, tā mans patriotisms izkūp kā dūmi debesīs. Nu kā lai vienaldzīgi paeju garām viņu ražotajām konfektēm, kuras ir lētākas un kurām bieži vien ir akcijas cena? Protams, mana dvēsele jau brēc pēc mūsu pašu “Serenādes”, bet katram tomēr savs maks tuvāks. Nolēmu būt patriote vismaz kultūrā — skatīties latviešu seriālus. Kādu laiku man tas patiešām izdevās. No darba pārnācu septiņos vakarā, pusastoņos skatījos seriālu “Cerību iela 21”, bet astoņos — “Neprāta cenu”. Gada sākumā “Neprāta cenu” rādīt pārtrauca, nācās samierināties ar vienu seriālu. Bet šonedēļ atkal jauns trieciens — mainīts “Cerību ielas” demonstrēšanas laiks. Kad pārrodos mājās, tas jau beidzies. Ko man tagad darīt? Jāskatās krievu seriāli.