Pēc raksta “Baznīcas zvans saista zemi ar debesīm” publicēšanas redakcijai piezvanīja aizkraukliete Viola Sniedze un pastāstīja, ka interesanta vēsture ir arī Aizkraukles Kristus Spēka evaņģēliski luteriskās baznīcas zvaniem.
— Brīnumaina ir šo zvanu priekšvēsture, — stāsta Violas kundze. — Savulaik teoloģe Sandra Gintere brauca uz Aizkraukli vadīt svētdienas skolas un iesvētes mācības nodarbības. Kādā tikšanās reizē ar savu vācu valodas skolotāju no Teoloģijas fakultātes viņš Ginteres kundzei pastāstījis par sava drauga Vilhelma fon Ašerādena, baronu Ašerādenu pēcteča, saistību ar Aizkraukli. Mūsu draudze sāka ar Vilhelmu fon Ašerādenu saraksti, kura turpinās vēl tagad. Ar mūsu draugu Ernas un Ludviga Stummu gādību 1994. gadā biju Offenburgas, kurā dzīvo Vilhelms fon Ašerādens, Augšāmcelšanās draudzes dievkalpojumā un draudzes svētkos, kuru laikā vāktie ziedojumi bija veltīti Aizkraukles jaunceļamajai baznīcai. Man atmiņā arī brīnišķīga diena augustā, kad kopā ar Konstanci fon Ašerādenu apskatījām Aizkraukles senās muižas vietas, staigājām gar Daugavu, bijām dievkalpojumā. 1995. gada oktobra beigās mūsu draudze saņēma mācītāja Vilhelma fon Ašerādena dāvināto četru zvanu sistēmu. Zvanus no Kārlsrues atveda Aizkraukles firmas “Ater” autovadītājs Viktors Pupins. Katram zvanam ir citāds svars un atšķirīga tonalitāte. Mūsu baznīcā katru svētdienu uz dievkalpojumu aicina divi zvani, kuru svars ir 141,5 un 49 kilogrami. Divus zvanus uzdāvinājām citiem — Skujenes un Rēzeknes luterticīgo draudzei.
