ASV Kongress atbalsta Obamas plānu ekonomikas stimulēšanai

ASV Senāts piektdien apstiprināja prezidenta Baraka Obamas ierosinātā ekonomikas stimulēšanas plāna galīgo variantu, kas paredz šim nolūkam atvēlēt 787 miljardus dolāru, palielinot administrācijas izdevumus un samazinot nodokļus.
Plānu, kuru iepriekš tai pašā dienā jau apstiprināja Pārstāvju palāta, atbalstīja 80 senatori, bet 38 likumdevēji to noraidīja. Pārstāvju palātā par plānu balsoja 246 likumdevēji, bet 183 bija pret.
Ar Senāta balsojumu noslēdzās nedēļām ilgās diskusijas par iespējamajiem ceļiem stimulēt krīzes skarto ekonomiku, kamēr bezdarba līmenis jau sasniedzis 7,6%, bet banku sektorā gandrīz pilnībā apstājusies kreditēšana.
“Tas neatrisinās problēmas nakts laikā,” īsi pirms galīgā balsojuma atzina Senāta izdevumu komitejas priekšsēdētājs Daniels Inuje, kurš pārstāv Havaju salu demokrātus.
Tomēr viņš uzsvēra, ka plāns “uzsāks procesu (..), dodot amerikāņiem pārliecību, ka mēs spējam krīzi pārvarēt”.
Demokrātiem, kuri kontrolē Senātu, tomēr neizdevās pārliecināt daudzus republikāņu, un tādējādi tika izgaisinātas Obamas cerības, ka viņa ekonomikas atveseļošanas plāns baudīs plašu abu partiju atbalstu.
Pārstāvju palātā par Obamas plānu nebalsoja neviens republikānis, un to atbalstīja tikai trīs republikāņu senatori.
Senāta balsojums tika atlikts uz vairākām stundām, gaidot, kamēr Vašingtonā ieradīsies Ohaio demokrātu senators Šerods Brauns, lai nodrošinātu likumprojekta apstiprināšanai nepieciešamās 60 balsis.
Baltais nams viņam nodrošināja valdības lidmašīnu, lai senators spētu ātrāk atgriezties no sava dzimtā štata, kur viņš apmeklēja savas mātes bēres.
Tagad likumprojekts tiks nosūtīts prezidentam parakstīšanai, un sagaidāms, ka Obama to darīs visdrīzākajā laikā.
Plāns paredz samazināt vidusšķiras nodokļu nastu, līdzekļu atvēlēšanu būvniecības projektiem, palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem un bezdarbniekiem, kā arī jaunas investīcijas alternatīvajos enerģijas ieguves avotos.
Demokrāti cer, ka apstiprinātais plāns palīdzēs saglabāt vai radīt no jauna 3,5 miljonus darbavietu.
Republikāņi nesekmīgi centās pārliecināt demokrātus, ka ekonomikas atdzīvināšanas plānā nepieciešams paredzēt mazāk valdības izdevumu un lielāku nodokļu samazinājumu.
Galīgajā plāna variantā nodokļu samazinājums veido 36% no kopējās tajā ietvertās summas, bet valdības izdevumi – 64%.
Tomēr Senāta republikāņu frakcijas līderis Mičs Makonels ir pārliecināts, ka likumprojektam “nebūs liela stimulējoša efekta”.
Viņš uzskata, ka tas ir tikai sākums demokrātu tēriņu politikai, pieļaujot iespēju, ka Obama varētu Kongresam pieprasīt vēl 50 miljardus dolāru, lai novērstu mājokļu hipotēku izpirkšanas tiesību atsavināšanu, kā arī simtiem miljardiem dolāru finanšu sektora glābšanai.
Tikmēr Pārstāvju palātas vairākuma līderis Stenijs Hojers uzbruka republikāņiem, apsūdzot viņus tās pašas politikas turpināšanā, kas izrādījusies neveiksmīga pēc Džordža Buša prezidentūras astoņiem gadiem.
Tomēr milzīgie valdības izdevumi ievērojami palielinās budžeta deficītu, kas jau tagad sasniedzis rekordaugstu līmeni.
Saskaņā ar bezpartejiskā Kongresa budžeta biroja aplēsēm ekonomikas stimulēšanas plāna īstenošana nākamā gada budžeta deficītu palielinās gandrīz par 400 miljardiem dolāru.
Taču demokrāti brīdina, ka bez šiem izdevumiem ekonomikas lejupslīde turpināsies, samazinot nodokļu ieņēmumus, kas tāpat sekmēs budžeta deficīta pieaugumu.
Demokrāti sākotnēji ekonomikas stimulēšanas plāna ietvaros paredzēja vēl lielākus izdevumus, un vienu brīdi Kongresā tika izskatīts likumprojekts, kas paredzēja tērēt pat 937 miljardus.
Tomēr galu galā, lai nodrošinātu plāna apstiprināšanu, Senātā pārstāvētie mērenie izstrādāja kompromisu, kas ekonomikas atlabšanai atvēlēja 787 miljardus, lielāko daļu izdevumu paredzot šogad un nākamgad. Arī plānā paredzētais nodokļu samazinājums ir tikai īslaicīgs.
Galīgajā plāna variantā aptuveni 500 miljardi dolāru atvēlēti valdības investīcijām un sociālajām programmām, piemēram, maznodrošināto veselības aprūpes apdrošināšanai.
Tostarp gandrīz 54 miljardi dolāru tiks atvēlēti štatu budžetu deficītu segšanai un skolu modernizācijai, 27,5 miljardi – ceļu būvniecībai, 8,4 miljardi – sabiedriskajam transportam, bet 9,3 miljardi – ātrgaitas dzelzceļam “Amtrak”.
Savukārt 287 miljardus lielā nodokļu samazināšana cita starpā ietver nodokļu atlaides, lai veicinātu mājokļu un automašīnu pārdošanu, kā arī uzņēmumu peļņas nodokļa atlaides.
Baltais nams norāda, ka ekonomikas stimulēšanas plānā paredzētā finansējuma uzsākšana prasīs aptuveni mēnesi.