Šodien, Svētā Valentīna dienā, vārdadienu svin 3094 Valentīni, 3047 no viņiem dzīvo Latvijā, bet 47 dzīvesvietu reģistrējuši ārzemēs — liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie Iedzīvotāju reģistra dati.
Visvairāk Valentīnu dzīvo Rīgā (1176) un Rīgas rajonā (203), kā arī Daugavpilī (239) un Liepājā (113), vismazāk — Limbažu (17), Kuldīgas (10) un Ventspils rajonā (8). Ārzemēs Latvijas Republikai piederīgie Valentīni visvairāk sastopami Amerikas Savienotajās Valstīs — 10, Baltkrievijā un Kanādā — pa 6, bet Francijā un Lielbritānijā — pa 5.Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka šogad līdz 12. februārim pasaulē nācis tikai viens Valentīns, kura piedzimšana reģistrēta Ludzas rajonā. Pēc Gunnara Treimaņa 2002. gadā izdotās grāmatas ”Vārdu noslēpumi” personvārdu raksturojuma, ir divu tipu Valentīni. Pirmais no tiem ir ”vīrišķīgs, intelektuāls, ar skepsi un skaudrumu apveltīts. Iznesīgs un modes vergs. Viņu vidū ir labi ķirurgi, aktieri, dabas pētnieki”. Savukārt otro Valentīnu ”plosa kompleksi. Viņš nemāk rast kontaktu ar cilvēkiem, kaut arī uzskatos ir principiāls un godīgs. Aizdomīgums traucē labi sāktos kontaktus. Tikai izretis Valentīns ļauj vaļu romantiskām aušībām. Nevar neatzīt viņa vērienīgumu. Taču nevajag raustīt lauvu aiz ūsām — un to šis Valentīns tomēr dara…”.
Uzziņa.Svētā Valentīna jeb Visu mīlētāju dienas pirmsākumi nav precīzi izzināti. Viena no leģendām vēsta, ka šo dienu atzīmē Umbrijas bīskapa Valentīna no Terinas godam. Viņš 3. gadsimtā Romas impērijā gāja bojā mocekļa nāvē, jo sadusmoja Romas imperatoru Klaudiju II, pārkāpjot kristīgās ticības sludināšanas aizliegumu un laulājot jaunos pārus. Pēc laulībām vīri vairs nav gribējuši iet karot un “spēlēt varoņus”, bet pirmos mēnešus pavadījuši pie jaunās sievas. Šādu karadienesta pagurumu Romas imperators uzskatījis par valsts varas graušanu.Būdams ieslodzīts cietumā, bīskaps esot ar asinīm uzrakstījis vēstuli sava cietumsarga aklajai meitiņai, un viņa atguvusi redzi. Šo vēstuli uzskata par pirmo Valentīndienas sūtījumu.Savukārt cits nostāsts liecina, ka 1415. gada 14. februārī, būdams ieslodzīts Tauerā, Orleānas hercogs vēstulē sievai esot sacerējis visgarāko un visbrīnišķīgāko poēmu. Daudzi vēsturnieki tieši viņu atzīst par Valentīndienas pirmās kartītes autoru.Gadu gaitā Valentīna dienas tradīcijas dažādās valstīs veidojušās dažādi. Anglijā kopš 1476. gada svin Valentīna pāru dienu, kad ar lozēšanu jauniešus saved kopā, turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Latvijā šie svētki kļuva populāri pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados.
