Iedomājieties — sakarā ar ekonomisko krīzi valstī Indriķis bija nodomājis absolūti ignorēt Valentīndienu. Labi, ka es viņam viendien tā nejauši pajautāju, kā tad mēs to svinēsim. Viņš iepleta tik lielas acis kā pārbijies zaķis. Nu galīgi jocīgs! Es viņam strikti pateicu — šo dienu mūsu ģimenē svinēs arī tad, ja mēnešiem pārtiksim tikai no ledus un visa Latvija būs pārvērsta tuksnesī. Šie svētki ir viena no retajām lietām, kas nav pārņemta no ķīniešiem, un man tie ļoti patīk.
Mans uzstājīgais tonis Indriķi pārliecināja. Vakar viņš no manis aizņēmās naudu, bet šodien atnesa tumšsarkanu rozi un šokolādes konfekšu kārbu ar sirsniņām. Vismaz būs ar ko Rozālijai palielīties. Viņa jau šos svētkus nicina, bet tas tikai tāpēc, ka viņai neviens neko nedāvina.Vakarā sveču gaismā atcerēsimies jaunību. Nu skaisti! Indriķis gan rūc, ka šos svētkus pielīdzinu Sieviešu dienai. Kas par muļķībām! Sieviešu dienā viņš man dāvina tulpes. Ir tomēr atšķirība, vai ne?
