Klintaines pagasta Stukmaņu iedzīvotājs Arvīds Apfelbaums kopā ar domubiedriem nodibinājis ūdenstūrisma uzņēmumu. Saistībā ar to, sākta vikingu laivas būvniecība.
Arvīds Apfelbaums ir dzimis Pļaviņās, un arī mācījies viņš ir Pļaviņu vidusskolā. Gandrīz visa zēna bērnība pagāja Klintaines pusē pie Daugavas. Pašlaik viņš dzīvo “Mežmalu” mājās Stukmaņos.
Organizē braucienus
Kā sākāt darboties ar laivām?
Laivot aizsāku jau studiju gados. Katru gadu organizēju savam darba kolektīvam vienu, divus braucienus pa upēm. Sapratu, ka ūdenstūrisma aktivitātēm jābūt arī paša dzimtajā pusē Klintainē. 2008. gada janvārī kopā ar skrīverieti Kasparu Celmiņu, kurš tagad ir SIA “A. A. Mežmalas” ūdenstūrisma struktūrvienības vadītājs, nolēmām sākt laivošanas biznesu, jo uzskatījām, ka Daugava ir nepelnīti aizmirsta. Esam iegādājušies 26 dažādas laivas un visu nepieciešamo, lai sniegtu ūdenstūrisma pakalpojumus.
Kas ir “Mežmalu” īpašnieks?
Uzņēmuma “A. A. Mežmalas” īpašnieks ir mans znots Oskars Petrovs, bet es esmu projektu vadītājs. Uzņēmuma pamatdarbība ir klientu apmācība un tūrisms.
Vai maršruti ir izplānoti?
Maršrutus var izpētīt mūsu mājaslapā www.mezmalaslaivas.lv. Šogad izveidosim atbalsta punktu pie Gaujas un varēsim piedāvāt papildu maršrutus pa Gauju un Salacu.
Interesē novada vēsture
Kā radās iecere būvēt vikingu laivu?
Izlasot manam tēvam uzdāvināto 1977. gadā izdoto Ēvalda Mugurēviča grāmatu “Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi”, man radās interese par dzimtā novada vēsturi. 2001. gadā Jēkabpilī satiku zviedru pētnieku grupu un ieraudzīju viņu vikingu laivu “Aifur”, ar kuru viņi devās ekspedīcijā pa maršrutu Suraža — Stokholma. Pēc šīs tikšanās vairāk sāku interesēties par vikingiem. Austrumu ceļš no Baltijas jūras uz Melno jūru 5. — 9. gadsimtā, domājams, veda pa Daugavu, tālāk — pa Dņepru. To apliecina angļu vēsturnieks Alans Palmers savā grāmatā “Baltijas jūras valstu un tautu vēsture”: ”Trešā vikingu grupa, šķiet, nākusi tieši no dienvidaustrumu Zviedrijas uz Truso Rīgas līča rietumu krastā. Pēc tam viņi kuģojuši augšup pa Daugavu, Lovates ceļu sasniedzot pa smalko straumīšu tīklu, kas plūst lejup pa zemo Valdaja augstieni, no kurienes iztek daudzas dižas upes, arī Volga.”
Vēstures avotos jau 6. gadsimtā minēts skandināvu ceļojums uz Konstantinopoli, kas sākumposmā, iespējams, veda pa Daugavu. Daugavas (Dyna) vārds vissenāk minēts 10. — 11.gadsimtā sacerētajā skandināvu (gotu) Gutasāgā, kas pierakstīta 14. gadsimtā. Šo ceļu dēvēja par “ceļu no varjagiem uz grieķiem”. Es domāju, ka vikingu laiva ir piederīga Daugavai.
Uzticas kaimiņiem
Vai Laivu būvēsiet tepat, Latvijā?
Nē, būvniecība notiks Lietuvā. Aptuveni pirms gada es atradu informāciju par uzņēmīgiem cilvēkiem Lietuvā, kuri bija izgatavojuši divas vikingu laivas. Vienu no tām iegādājās norvēģi, bet otra palika Klaipēdā. Izpētījām Klaipēdā esošo vikingu laivu un sapratām, ka lietuviešiem var uzticēt tās izgatavošanu, turklāt par pieņemamu cenu.
Kad paredzēta laivas “rādīšana tautai”?
Visu esam iecerējuši tā, lai jūlija vidū, kad Kokneses pilsdrupām aprit 800 gadu, mēs varētu rīkot vikingu laivas prezentāciju. Es ticu, ka tas notiks, jo mūsu komanda ir ļoti spītīga un optimistiska.
Ieroči un vairogi
Vai jums ir vēl kādi palīgi?
Sadarbojamies ar folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”, viņi mums palīdzēs šai laivai piešķirt vietējo identitāti. No 7. — 10. gadsimtam bija Mežmalu pilskalns, tagad tas ir zem Daugavas ūdens, savā projektā mēs izmantojam scenāriju, ka Mežmalu karavīri vikingiem ir atņēmuši laivu, tādēļ tā tiks izrotāta ar latviešu vairogiem un ieročiem. Maršruts paredzēts no “Liepkalniem”, kur glabāsim vikingu laivu, tad lejā līdz Koknesei. Pretī Kokneses pilsdrupām ir laipa, kas pieder Kokneses informācijas centram. Viņi ar prieku atļāva mums noenkurot laivu pie Kokneses pilsdrupu piestātnes. Līgums jau noslēgts gan ar Kokneses informācijas centru, gan ar “Liepkalnu” saimnieku.
Kāda būs vikingu laiva?
Laiva būs 12 metru gara, 3,3 metrus plata un ar buru, to vadīs 24 airētāji. Interesentiem būs iespēja laivā ceļot pa Daugavu. Tās ātrums būs 14 kilometru stundā.
Daudz darba prasa laivas abu galu rotājošie kokgrebumi. Tos veidosim pēc “Vilkaču” zīmējumiem. Mans bērnības draugs Aldis, kurš pēc profesijas ir galdnieks, ziemā gatavo solus, pazīstami mednieki ģērē cūkādas, vēl jāizgatavo vairogi, tērpi un ieroči. Prieks, ka projektā labprāt iesaistās mani draugi un paziņas.
Rādīs skaistākās vietas
Vai arī vikingu laivai ir izstrādāts objektu apskates scenārijs maršrutā?
Jā, tas ir izstrādāts tā, lai starp “Liepkalniem” un Koknesi var apskatīt Oliņkalnu, Sēlpils pilsdrupas, 1793. gadā celto Sēlpils luterāņu baznīcu, Vīgantes muižas parku, piemiņas zīmi Staburagam “Dieva auss”, Kokneses pilsdrupas. Maršruts varētu ilgt četras stundas, un apmēram divas stundas būtu veltītas pastaigām pa skaistākajām vietām.
Vai turpināsiet attīstīt tūrisma biznesu?
Tas atkarīgs no tā, kā šo projektu novērtēs Lauku atbalsta dienests. Ja projektam saņemsim Eiropas Savienības fonda atbalstu, tad ātrāk varēsim īstenot citus projektus, kas saistīti ar vikingu laivu un Daugavu.
Vai vikingu laiva top vēl kaut kur Latvijā?
Pēc norvēģu pasūtījuma 21 metru garu laivu Juris un Ingolfs Zīles izgatavo Ogres rajona Birzgalē. Kas zina, varbūt nākamā laiva taps pie viņiem.
