Pēdējā laikā atkal kļūst aktuālas pārmaiņas valsts izglītības sistēmā. No nākamā mācību gada skolās ieviesīs jaunu finansēšanas modeli. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe aicina skolās paaugstināt prasības skolēniem, kuri vēlas iestāties vidusskolā. Mazajām lauku skolām draud slēgšana, interešu izglītībai valsts finansējums tikpat kā nepiešķirs.
Mazās skolas pazudīs
No nākamā gada 1. septembra plānots ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli tāpēc, daudzas pašvaldības varētu nolemt slēgt to pārziņā esošās skolas. Jaunajā mācību gadā tas, cik naudas skola saņems no valsts, būs atkarīgs no skolēnu skaita skolā, jo tiks ieviests modelis “nauda seko skolēnam”. Tādējādi valdība cer novērst neefektīvu naudas izlietošanu izglītības sistēmā. Turīgākas pašvaldības spēs daļēji finansēt skolotāju algas un saglabās arī skolas ar mazāku skolēnu skaitu, bet pašvaldības kuras, nav tik bagātas, to nevarēs atļauties. Pēdējās varētu pieņemt lēmumu slēgt to pārziņā esošās skolas. Aizkraukles rajonā apdraudētas ir apmēram piecas skolas.
Valstij pārāk dārgi
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka 2006. gadā vienam skolēnam izlietoti vidēji 1225,17 latu. Visdārgāk — 2129,29 latus — izmaksāja sākumskolēns. Vidējais skolēnu skaits pilsētu skolās ir četras reizes lielāks nekā lauku skolās, līdz ar to viens lauku skolēns valstij izmaksā daudz dārgāk. IZM speciālisti norāda, ka skolu skaitam būtu jāsamazinās arī tāpēc, ka skolēnu paliek arvien mazāk. Paredzams, ka skolēnu skaits turpinās samazināties līdz pat 2013. gadam, un tik liels kā šobrīd tas atkal būs ap 2025. gadu.
Mazākais pieļaujamais skolēnu skaits klasē ir astoņi, taču esot skolas, kur klasē ir vēl mazāk bērnu. Pēc administratīvi teritoriālās reformas likvidēs rajonu izglītības pārvaldes, un to funkcijas nodos novadiem. “Kas notiks ar Aizkraukles rajona izglītības pārvaldi, pagaidām nav skaidrs. Domāju, ka lielajās pašvaldībās šāda pārvalde būs. Mazās pašvaldības, iespējams, šo pakalpojumu būs spiestas pirkt,” saka Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa. Tas, kā rīkosies novadu vadītāji, būs deputātu ziņā.
Ministres iniciatīvai vai SVF prasība?
Ministre Tatjana Koķe uzskata, ka nepieciešams paaugstināt prasības skolēnu uzņemšanai vidusskolās, un viņa plāno par tos sākt diskusiju, taču vēl nav skaidrs kādi kritēriji tiks izvirzīti topošajiem vidusskolēniem. Pašlaik pamatskolu var beigt, ja jaunietis nav ieguvis vairāk par diviem neapmierinošiem vērtējumiem, kas ir zemāki par četrām ballēm. Līdz šim vidusskolu prasības bijušas pašu skolu ziņā, un daudzas uzņēma visus pamatskolu beidzējus neatkarīgi no saņemtajām atzīmēm. “Statistika rāda, ka lielākais bezdarbnieku skaits ir cilvēki ar vidējo vispārējo izglītību. Jaunietis knapi “izvilcies” cauri vidusskolai, ne pats, ne skolotājs nav gandarīts, un galu galā viņš papildina bezdarbnieku rindas. Jārosina, lai nākotnē skolēni pieņemtu atbildīgu lēmumu jau pēc devītās klases, jo mūsdienās jaunieši ir pietiekami pieauguši,” intervijā Latvijas Radio teica ministre.
“Uzskatu, ka šāds lēmums nav pārdomāts, jo daudzi jaunieši tikai vidusskolā saprot, ko īsti nākotnē vēlas darīt. Ja paaugstiās prasības lai iestātos vidusskolā, tad pazemināsies vispārējās izglītības līmenis. Šāda jautājuma pēkšņā aktualizēšana ir visai nesaprotama, iespējams, tā ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām,” saka Astra Siliņa.
Arodskolu glābšanas plāns
Šo jautājumu var sasaistīt ar vidusskolu koncentrēšanu — ja kāda skola savas durvis slēdz, tad citai jābūt gatavai uzņemt slēgtās skolas audzēkņus. Šim un līdzīgiem nodomiem ir arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansiāls atbalsts. Līdzekļus varētu piešķirt, jaunu vai lielāku dienesta viesnīcu izveidei, mācību kabinetu modernizēšanai, uzskata ministrijas speciālisti. Ministres izpratnē šāda kritēriju maiņa uzlabotu situāciju profesionālajās skolās un arodskolās. “Taču, ja kritēriju maiņa īstenotos, tad tiktu atdzīvināta profesionālā izglītība, kur audzēkņu skaits pēdējos četros gados ir sarucis par 30 %. Savukārt darba tirgū ir nepieciešami vidējā un zemākā līmeņa speciālisti, tādēļ ir jāorientējas uz profesionālo izglītību, taču tam ir jāiet soli solī ar kvalitāti, lai absolventi pēcāk varētu atrast labu darbu,” skaidro T. Koķe.
Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks uzskata: “Ja šāds lēmums paaugstināt prasības iestājoties vidusskolā tiks pieņemts, skolā audzēķņu skaitam vajadzētu palielināties. Tomēr vai tāpēc vairāk būs kvalificētā darbaspēka, grūti teikt. Arī arodskolā ir jāmācās un pat vairāk nekā vidusskolā. Pie mums iegūst ne tikai vidējo izglītību, bet iemācās arī arodu. Tādi kuri nevēlās mācīties, ir diezgan daudz, gadā no skolas atskaitām vidēji 30 – 40 jauniešus (pašlaik skolā mācās ap 340 jauniešu – aut.). Arī valsts finansiālais atbalsts ir nepietiekams. Mācību matereiāliem no valsts saņemam tikai 67% no nepieciešāmās summas, pārējais jāmeklē pašiem.”
Tomēr, ņemot vērā, ka profesionālo un arodskolu rajonā nav daudz, jauniešiem uz šīm skolām būs jānokļūst, kā arī turpat jādzīvo. Tas no vecākiem prasīs papildu izdevumus, ko krīzes apstākļos ne visi var atļauties. Vienlīdz svarīga ir sabiedriskā transporta problēma. Vai bērni līdz skolām varēs nokļūt?
Izglītības kvalitāte pazemināsies
Par 60% samazināts valsts finansējums arī skolotāju tālākizglītības programmām. “Vairākas labas un kvalitatīvas skolotāju tālākizglītības programmas likvidē vai samazina stundu skaitu. Daudzus kursus skolotājiem vajadzēs apmaksāt pašiem vai arī izvēlēties tos neapmeklēt. Rezultātā skolās pazemināsies izglītības kvalitāte,” saka Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Staņislava Krieva.
Maksās vecāki
Arī interešu izglītībai valsts finansējums samazināts. Tas nozīmē, ka pēc skolas bērni vēl vairāk laika pavadīs ielās. Pulciņu un ārpusstundu nodarbību skaits samazināsies. “Domāju, ka interešu izglītība būs novadu ziņā vai par to maksās vecāki. Tā ir ārzemju prakse, ko tagad pārņemam. Domāju, ka arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, vairs nebūs tik plaši apmeklēti un krāšņi. Jau tagad ir atceltas novadu koru skates un vairāk nekā desmit bērnu konkursu. Rajonā koru skates šogad vēl būs, bet vai pagasti varēs atļauties bērnus atvest uz šīm skatēm? Tas būs pašvaldību ziņā. Transporta izdevumi nav mazi. Šajā situācijā zaudētāji būs visi — gan bērni, kuri vairs nevarēs apgūt to, kas viņiem patīk, gan vecāki, kuru bērni pēc skolas bezdarbībā nīks, gan pašvaldības, pa kurām jaunieši klaiņos. Žēl, ka sakārtota sistēma tiek izjaukta,” saka Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes ārpusstundu darba koordinatore Skaidrīte Zariņa.
Fakts.
Patlaban Latvijā, ieskaitot internātskolas un speciālās mācību iestādes, ir 984 vispārējās izglītības skolas. Pagājušajā mācību gadā Latvijas skolās izglītojās 250 941 skolēns, bet 1998./1999. mācību gadā mācījās 348 205 skolēni. Katru gadu skolēnu skaits samazinājies vidēji par 10 000.
Dati no www.izm.gov.lv
Dienas skolās audzēkņu skaits varētu samazināties no 250 941 skolēna 2007./2008. mācību gadā līdz 236 642, bet vakarskolās – no 13 000 pērn līdz aptuveni 12 300 šogad. Sākumskolas 1. – 4. klasē skolēnu skaits nesamazināsies, bet gaidāms, ka tas būtiski saruks 5. – 9. klasē. Aizkraukles rajonā ir 28 skolas. Nākamajā mācību gadā skolēnu skaits rajonā varētu samazināties par diviem simtiem.
LETA
Uzziņa.
No 2009./2010. mācību gada paredzēts, ka visās izglītības programmās kā atsevišķus mācību priekšmetus mācīs Latviešu valodu un Literatūru, akcentējot latviešu valodas apguves nozīmību vispārējā vidējā izglītībā. Literatūra savukārt ir ietverta mākslu jomas mācību priekšmetos, saistībā ar šo jomau pēc izglītības iestādes izvēles skolēni varēs apgūt arī Mūziku vai Vizuālo mākslu. Līdzšinējā mācību priekšmeta „Kultūras vēsture” vietā tiks apgūts mācību priekšmets „Kulturoloģija”, akcentējot kultūras zinātnes nevis vēstures jautājumus.ISEC vairs nav izstrādājis mācību priekšmetu standartus loģikā, Reliģiju vēsturē un Komerczinībās, jo ir ļoti maz skolēnu, kas līdz šim vēlējušies apgūt šīs zinības vidusskolā.
Informācija no www.isec.gov.lv
