AS “Parex banka” (“Parex”) panākusi vienošanos ar sindicētā kredīta devējiem par maksājumu atlikšanu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja “Parex” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
Kā ziņots, “Parex bankai” februārī jāatdod vai arī jāveic pārkreditēšana 275 miljonu eiro (193,27 miljonu latu) aizņēmumam, bet jūnijā – 500 miljonu eiro (350 miljonu latu) aizņēmumam.
Šodien Ministru kabineta sēdē Melngailis paredzējis informēt valdību par bankas noguldītāju aktivitāti janvārī un par tuvākajā laikā nepieciešamajiem līdzekļiem. Tāpat valdībai būs jālemj par sindicētā kredīta atmaksas nosacījumiem,
“Mēs gribētu maksāt mazāk un vēlāk, savukārt kredīta devēji naudu gribētu saņemt pēc iespējas ātrāk un lielākā apjomā, tomēr viņi saprot situāciju Latvijā un ir gatavi nākt pretī,” sacīja Melngailis, piebilstot, ka šodien valdība lems, pēc kāda grafika tiks piedāvāts atmaksāt sindicēto kredītu. Atbildot uz jautājumu, vai sindicētā kredīta devēji ir piekrituši maksājumu atlikšanai, Melngailis atbildēja: “Jā, ir piekrituši.”
Viņš arī norādīja, ka mērķis ir atlikt maksājumus tiktāl, lai sindicētā kredīta atmaksa būtu jāveic piesaistītajam investoram.
Melngailis atklāja, ka janvārī situācija “Parex” ir būtiski uzlabojusies, un februārī un martā likviditātes nodrošināšanai būs nepieciešams vairs tikai neliels atbalsts no valsts.
“Kad decembrī sāku strādāt, no bankas aizplūda vidēji 20 miljoni dienā, janvārī situācija bija izlīdzinājusies – dažkārt aizplūda trīs miljoni, dažkārt tie nāca klāt,” sacīja Melngailis, uzsverot, ka decembrī klienti atstāja banku, taču tagad tie ir nākuši klāt ar jauniem noguldījumiem.
“Tagad mēs lēnām atgūstam klientu uzticību,” sacīja Melngailis.
Viņš arī prognozēja, ka vēlākais aprīlī varētu tikt atcelti “Parex” uzliktie ierobežojumi kreditēšanai, jo tautsaimniecībā ir steidzami nepieciešami līdzekļi no bankām, nepieciešams atgriezties pie normālas darbības un kreditēšanas.
Kā ziņots, šodien Ministru kabineta sēdē paredzēts lemt par “Parex” sindicētā kredīta atmaksas nosacījumiem. Šodien arī varētu tikt skaidrots iespējamais scenārijs tālākai “Parex” darbībai un investora piesaistei, lai valsts atgūtu ieguldītos līdzekļus.
Kā aģentūrai LETA apliecināja VAS “Hipotēku un zemes bankas” vadītājs Inesis Feiferis, pašlaik tiek izskatīti iespējamie attīstības scenāriji. “No optimistiskajiem būs jāizvēlas reālistiskākais, lai valsts iegūtu pēc iespējas lielāku labumu,” norādīja Feiferis.
Viņš skaidroja, ka “Pricewaterhouse Coopers” veiktā padziļinātā izpēte par situāciju “Parex” apstiprināja pozitīvu perspektīvu darījumam starp valsti un banku, kā arī tālākiem stabilizācijas pasākumiem, pie kā aktīvi strādā bankas jaunā valde.
Feiferis atklāja, ka valsts līdzekļus, kas aizdoti “Parex” pret ķīlu, plānots atdot pa daļām tuvāko gadu laikā. “Priecē janvāra dati par “Parex” – noguldītāji naudu neizņem un dažās pozīcijās pat vērojams noguldījumu pieaugums,” norādīja Feiferis, komentējot finansiālo situāciju bankā.
“Pozitīvu rezultātu ir devuši arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktie ierobežojumi,” akcentēja Feiferis, piebilstot, “”Parex” vadība turpina sarunas ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas ir ieinteresēta sadarboties.”
