Taupības režīms jāievēro arī sporta skolām – tām par ceturtdaļu jāsamazina treneru algas un nodarbību skaits.
Pagājušajā gadā sporta skolu treneru algām valsts tērēja gandrīz 7,7 miljonus latu. Tā kā sākotnēji nolēma skolotāju algas paaugstināt, šīgada budžetā paredzēja, treneru algām atvēlēt 8,2 miljonus. Kad budžetu nācās “apgriezt”, valdība nolēma, ka treneriem pietiks ar 7,9 miljoniem latu, taču vēl 10 procentu no šīs summas ieskaitīts Finanšu nodrošinājuma rezerves fondā, līdz ar to tērēt algām var tikai 7,1 miljonu latu.
Ministrijā skaidro, ka sporta skolas pašas var izlemt, kā rīkoties, lai iekļautos noteiktajā finansējumā – varot samazināt treniņu, treneru vai audzēkņu skaitu, varot samazināt algas.
“Aizkraukles sporta skolas skolotāju algas tiks samazinātas par aptuveni 20 — 22%, bet neviens pret to neprotestē. Samazināsim arī nodarbību skaitu. Žēl, pašvaldības pēdējā laikā ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus sporta bāzu uzlabošanā, tagad tas viss var aiziet nebūtībā. Arī atbalstītājiem, kuri mums bija, pašlaik neklājas viegli, un viņu paliek mazāk. Daudzi vecāki ir lieli savu bērnu atbalstītāji, bet ne visi varēs palaist bērnus uz sacensībām. Radīsies situācija, ka uz sacensībām brauks nevis labākie, bet bagātāko vecāku bērni.
Nākotnes prognoze nav īpaši cerīga. Turpmāk vairāk būs jāceļ cietumi nevis sporta skolas, kaut gan cietumnieks valstij izmaksā vairāk nekā sporta skolas audzēknis,” saka Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis.
