Aizkraukles rajona tiesa izskatīja Sandra Sniedzes krimināllietu par zādzības izdarīšanu.
Izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka Sandris Sniedze septembrī viesojies pie bijušā darba kolēģa Pētera (vārds mainīts) Pļaviņās. Pētera sievas mājās nebijis, viņa bija aizbraukusi paciemoties pie radiem. Sandris Sniedze nu varēja netraucēti nosvinēt satikšanos ar Pēteri.
Kad Sniedzes saņemtais bezdarbnieka pabalsts bija iztērēts, Sandrim radās iecere, ka varētu turpināt svinēt satikšanos. Saimniekam neredzot, viņš no virtuves nozaga akumulatora urbjmašīnu, bet no istabas — radioaparātu. Iegūtās mantas Sandris Sniedze devās pārdot. Tālu nebija jāiet, pirmais pircējs pieteicās jau Pļaviņu autobusu stacijā. Par iegūto naudu atkal varēja iegādāties alkoholu un kopā ar Pēteri to izdzert.
Drīz arī šis alkohols beidzās, bet vai nu Pēterim mantu trūkst! Un atkal, Pēterim nezinot, Sandris Sniedze paņēma garāžas durvju atslēgas un nozaga no garāžas leņķa slīpmašīnu ”Ferm”. Garāžas durvis Sandris Sniedze aizslēdza un aizejot atslēgu nolika atpakaļ dzīvoklī. Iegūto mantu Sandris Sniedze atkal pārdeva. Bet bija jau vēl garāžā ko ņemt.
Nākamajā dienā, kad dzeramais bija beidzies, Sandris Sniedze no garāžas iznesa elektrisko metināšanas aparātu ”Stern”. Šoreiz ieguva 25 latus.
Kad dzeramā atkal pietrūka, Sniedze uz garāžu devās jau kā uz darbu. Šoreiz nozaga sildītāju ”Philips” 20 latu vērtībā un elektrisko zāģi. Atkal, tāpat kā iepriekš, zaglis godīgi nolika atslēgas vietā.
Elektrisko sildītāju, kā jau vēsākam laikam sākoties, izdevās ātri pārdot turpat autobusu stacijā, bet zāģi pagaidām paslēpa stacijas krūmājā. Par iegūto naudiņu varēja tikt pie kārotās dziras, ko abi ar Pēteri izdzēra. Pēterim Sandris Sniedze pārliecinoši iestāstīja, ka naudu alkoholam ieguvis, saņemot pabalstu Pļaviņu pastā.
Tiesas sēdē Sandris Sniedze savu vainu izdarītajā atzina pilnībā. 2008. gada jūlijā Sandris Sniedze bija atbrīvots no soda izciešanas vietas Valmieras cietumā, agrāk vairākkārt sodīts. Tiesa atzina, ka Sandris Sniedze nav labojies, bet turpina izdarīt jaunus noziegumus, un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un diviem mēnešiem.
Acīmredzot katram pašam ir jāuzkāpj uz grābekļa un varbūt pat vairākkārt, lai mācītos no savām kļūdām.