Latvijas Radio gaiteņos valda bezcerības un bezpalīdzības sajūta — apliecina radio ziņu redaktors Tālis Eipurs. Kamēr politiķi lemj, kā un vai palīdzēt radio uzstutēt kājās, klausītāji piektdien pulksten 13 pie Saeimas ēkas uz piecām minūtēm sastinga.
Apstājies un
klusē!
Portālā tribine.lv kāds anonīms aktīvists publicējis šādu aicinājumu: “Es esmu par savām tiesībām dzirdēt! Ja Tu atbalsti šādu saukli, atbalsti ar darbiem, ne tikai labiem vārdiem! Daudzi Latvijas Radio žurnālisti ir aizlīmējuši savas mutes, jo, iespējams, ir kāds, kas vēlas klausīties VALSTS radio, nevis SABIEDRISKO radio. Piedalies Flash mob — atnāc, apstājies un KLUSĒ! Piektdienas pusdienas laikā plkst. 13. Piecas minūtes pie Saeimas ēkas. Līdzi vari ņemt mazu FM radio ar austiņām, lai Latvijas Radio 1 dzirdētu precīzu laiku. Ziņas sāksies vienos un beigsies tieši piecas pāri vieniem.”
T. Eipura muti fotogrāfijā portālā draugiem.lv “rotā” leikoplasts. “Tāda sajūta arī ir — ka tev grib aizbāzt muti,” saka T. Eipurs. Viņa profilā izvietotas arī daudzas citu radio darbinieku bildes. Savus foto, kur ausis aizbāztas ar batoniem, pievieno arī klausītāji.
Par abonentmaksu
T. Eipurs uzsver: svarīgi saprast, ka ir atšķirība starp valsts un sabiedrisko radio. “Man šķiet, ka daudzi, ne tikai varas vīri, domā, ka esam valsts radio. Tā ir maldīšanās. Tik, cik valsts atmeta, tik bija,” skaidro T. Eipurs un rezumē: esmu par abonentmaksu. “Vai it kā nepopulārā abonentmaksa par sabiedrisko radio nav krietni lietderīgāka, ja to maksājam pašam radio, nevis nodokļos caur politiķu mainīgajiem filtriem?” savā dienasgrāmatā draugiem.lv jautā ziņu redaktors, piebilstot: “Radio nauda nav reāli palielināta krietnus gadus, un visur esošais samazinājums mūsu gadījumā neattiecas uz trekno gadu tauku kārtu, bet gan uz lieso gadu sīkstajiem muskulīšiem.”
Darbiniekus jau
atlaiž
Saskaņā ar Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dzintra Kolāta teikto Radio parādi ir nepilni astoņsimt tūkstošu latu. Šonedēļ radiomājā viesojas auditori, kas pēta, kur parāds radies. Dz. Kolāts pagaidām kā vienīgo risinājumu, lai Radio izkļūtu no parādu purva, redz radio apraides samazināšanu, algu apcirpšanu un štatu “īsināšanu”. D. Kolāts izteicies, ka likvidēs 18 brīvo štata vietu, atlaidīs 29 darbiniekus. Samazināti izdevumi komandējumiem, degvielai, tiešraidēm, ierakstiem u. c. līdz pat 40 procentiem. T. Eipurs apgalvo, ka darbinieki jau tiek atlaisti — gan tehniskie, gan administrācija, “arī tādi, kuri daudzus gadus pavadījuši radiomājā”. Piemēram, nav naudas, ko maksāt ārštata programmu vadītājiem — Haraldam Burkovskim, Zigfrīdam Muktupāvelam un Gunāram Jākobsonam. Var apturēt arī Latvijas Radio kora darbību.
Ja netiks rasts finansējums, no marta programmas Latvijas Radio 3 “Klasika” un Latvijas Radio 4 “Doma laukums” netiks raidītas visā valstī, Latvijas Radio 1 neskanēs Alūksnē, Viesītē, Vitrupē, Aucē, Ventspilī. Arī Latvijas Radio 2 neskanēs visā valstī.
Valstsvīriem ir varianti, kur meklēt finansējumu radio, piemēram, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, ēkas Doma laukumā pārdošana, papildu dotācijas piešķiršana, ilgtermiņa aizdevuma izsniegšana no valsts kapitālsabiedrību naudas līdzekļiem. Visticamāk vairāk nekā septiņsimt tūkstošu latu varētu aizdot valdība.
