Latvijas Nacionālajam teātrim budžets samazināts par ceturtdaļmiljonu latu — otrdien preses konferencē paziņoja teātra direktors Ojārs Rubenis. Tas nozīmē, ka šogad teātris nevarēs iestudēt piecas lielas izrādes.
Rubenis atklāti pauž, ka teātris būs spiests iestudēt vieglas, relaksējošas, masu publikai domātas izklaides žanra izrādes, bet ne nopietnus, domāt rosinošus darbus, kas skatītājiem sniegtu emocionālu un garīgu baudījumu par redzēto.
Iespējams, šīs izrādes piepildīs teātra kasi, bet neaudzinās un neizglītos publiku. Manuprāt, tā būs kultūras kropļošana, un zaudēs gan teātris, gan skatītāji.
Ekonomiskā krīze skar visus, tā jāpārvar arī teātriem.
Ko šādā situācijā darīt? Iestudējumiem vajadzīgas dekorācijas, aktieriem — tērpi, viesizrādēm — transports un degviela, bet, ja naudas nav, no kaut kā nākas atteikties. Iespējams, tas iestudējumu kvalitāti būtiski neietekmēs, bet arī izaugsmi neveicinās.
Aizkraukles rajonā ir vairāki amatierteātri. Pati esmu redzējusi vairākas izrādes un uzskatu, ka iestudējumi ir profesionālā līmenī. Aizkraukles tautas teātrim finansējumu piešķir Aizkraukles rajona padome un novada dome, bet šogad tas samazināts par 15 procentiem. Teātra režisors Juris Kalvišķis par to negaužas un atzīst, ka nāksies iztikt ar to naudiņu, kas būs: “Pat tad, ja vairākām lietām vajadzēs taupīt, piemēram, samazinot transporta izdevumus, iestudējumus centīsimies sagatavot tikpat labi, kā līdz šim,” teic Kalvišķa kungs.
Daudzi uzskatīs, ka bez kultūras pasākumiem cilvēks var iztikt, galvenais, lai pietiktu iztikai un apģērbam, bet, manuprāt, kultūrai mūsu dzīvē ir nozīmīga loma. Nevar visu mērot tikai ar materiālā ieguvuma olekti, jo citādi paēduši būsim, bet garīgi nabadzīgi.
