Masu saziņas līdzekļos izskanējusi šokējoša informācija par valsts iestāžu “taupīgumu”.
Valstij pieder vairāk kā pussimts SIA un akciju sabiedrību. To vidū ir tādi uzņēmumi, kas ne tikai pārvalda lielas naudassummas, bet izveidojuši pat desmitiem miljonu latu lielus uzkrājumus.
Rekordiste akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM), kas bankās glabā gandrīz 100 miljonu latu. Tad “Radio un televīzijas centrs”, kas no “Latvijas mobilā telefona” akciju pārvaldīšanas, sakrājis apuveni 48 miljonus. Privatizācijas aģentūras uzkrājumi ir gandrīz 30 miljonu. “Valsts nekustamie īpašumi”, pēc pēdējām ziņām gada pārskatā, sakrājuši aptuveni 7 miljonu latu. Kopā 180 miljoni latu. Tajā pašā laikā mūsu valdība skrien pa pasauli un lūdzas starptautiskajām finanšu institūcijām aizdevumu, kas būs jāatdod mūsu bērniem un bērnubērniem.
Šīs valsts akciju sabiedrības arī ziedo ievērojamas summas dažādām organizācijām un federācijām, kuru valdēs parasti “sēž” tagadējie un bijušie politiķi.
Ziedotāju topa līdere ir LVM, kas, neņemot vērā taupības režīmu, pagājušā gada pēdējās dienās vieglu roku ziedoja 1,2 miljonus latu dažādām organizācijām, tajā skaitā Latvijas “visslavenākā” finanšu ministra Ata Slaktera dēla ūdensmotosporta komandai “Riga Powerboat team”. Tāpat pie prāvām naudassummām tikusi, Latvijas Olimpiskā komiteja — 350 000 latu, vairāk nekā 100 000 latu atvēlēti Latvijas Hokeja federācijai, vairāki desmitu tūkstoši latu — Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) pārvaldītajam Latvijas Bērnu fondam. Savukārt 45 000 latu tērēs valsts meža darbinieku koris koncertturnejā pa Dienvidameriku.
Ir jau labi atbalstīt sportistus un dziedātājus. Tikai gribētos šiem ziedojumu piešķīrējiem pajautāt — kāpēc ziedojumus nav saņēmuši bērnunami, bērnu slimnīcas, cilvēki ar īpašām vajadzībām? Nesen notika labdarības akcija “Enģeļi pār Latviju”, kuras laikā tika saziedots ap pusmiljona latu. Ziedotāji pārsvarā bija vienkāršie Latvijas iedzīvotāji, kuri kaut pa latiņam atvēlēja slimajiem bērniem. Vai valsts uzņēmumos nezina, ka šādas akcijas valstī notiek? Vai lietderīgāk nebūtu ziedot cilvēkiem, kurus dzīve nav lutinājusi?
Lasot šādas ziņas, jāvaicā — uz kurieni mēs ejam un kur mēs nokļūsim? Un tiešām gribas teikt — apturiet pasauli, es gribu izkāpt!
