”Todien Intars ar draugiem pastaigājās pa Koknesi un, ejot garām dīķim, pamanīja, ka viens vīrietis haotiskām kustībām ”plunčājas” dīķa netīrajā ūdenī. Sākumā licies, ka viņš tiks malā pats, taču nekā — pazudis zem ūdens, tikai muguru vēl varēja pamanīt.
Intars metās dīķī, lai gan draugi ieteikuši tik netīrā ūdenī labāk nelēkt. Slīkstošais vīrietis aizrijies ar ūdeni, kad Intars viņu izvilcis krastā, tikai pēc brīža sakustējies, un apkārtējie sapratuši, ka cilvēks ir dzīvs.
Intars izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas pusnemaņā esošo vīrieti aizveda uz Aizkraukles slimnīcu.
Ārsts Valdis Grīgs pastāstīja, ka vīrietis sarijies netīru ūdeni, pārsalis un viņam bijusi nepieciešama ārstēšana. Taču, no nāves izglābies, pēc dzēruma izgulēšanas nācis pie apziņas, patvaļīgi pametis slimnīcu. Nepateicis ne paldies, ne sveiki…
Lai kā šim vīram turpmāk klāsies, Intars viņu izglāba, nedomājot, ka riskē arī ar savu dzīvību. ”Es citādi nevarēju rīkoties,” saka Intars.”
(”Staburags”, 10.07.2008.)
Intars Zauls dzīvo Kokneses pagasta ”Ziediņos”. Viņam ir 21 gads, mācījies Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā, absolvējis Ogres tehnikumu datoru specialitātē, strādā Rīgā savā profesijā.
Esmu lepna, ka manu mazbērnu vienaudzis ir tik drosmīgs. Pazīstu viņu no bērnības. Vienmēr izcēlies ar labām sekmēm un uzvedību. Sportisks un pieklājīgs. Ciena savu ģimeni un līdzcilvēkus.
Ja šādu jauniešu būtu vairāk, tad Latvijas nākotne būtu drošās rokās!
Ar cieņu —
Marija Zeltiņa
