Mums, skrīveriešiem, ir tāda visai grūta problēma: piemājas zemes apstrādāšana. Ja nu kādam ir savs kultivators, labi, ja tāda nav, atliek lāpsta. Bet, ja nu tantiņai nav spēka ar šo instrumentu rīkoties, jāpaliek bez sava burkāna un sīpola.
Un tad pavasarī rīta pusē gadījās dzirdēt — pa mūsu ielu tuvojas tāds ērmots ”pukšķinātājs”. Kas tas par ērmu? Tas tuvojas, aizmugurē līdzi velkot arklu!
Jautāju traktoriņa vadītājam: ”Kur jūs ar tādu ērmu mūsu ielā?”. Šis atbild: ”Braucu jūsu kaimiņam dārzam zemīti uzart.” Ieskatos runātāja smaidīgajā sejā un redzu: tas taču bijušās Skrīveru sēklkopības saimniecības automehāniķis Alfrēds Jānis Kampe! Tagad — pensionārs. Šim vīram visu mūžu patikuši dažādi mehānismi, kurus ar savām čaklajām rokām var sameistarot par lauksaimniecībā noderīgiem agregātiem un instrumentiem. Jaunībā Alfrēds mācījies Priekuļu lauksamniecības mehanizācijas tehnikumā, tagad, kad aktīvi darba gadi beigušies, no dažādiem lūžņos izmestiem ”dzelžiem” viņš izgatavojis zemes apstrādāšanai lietojamus mehānismus, ar kuriem palīdz skrīveriešiem apstrādāt sīkos piemājas lauciņus. Un par to cilvēki viņam ir ļoti pateicīgi, jo Alfrēds savu darbu veic ļoti kvalitatīvi. Un vēl Alfrēdam piemīt kāds visai rets tikums — viņš savus solījumus vienmēr izpilda.
Tāpēc mēs, mazdārziņu īpašnieki, domājam, ka viņš ir ”Labās zvaigznes” nosaukuma cienīgs.
Roberts Paegle